Eižens Cicero

Vikipēdijas lapa
Eižens Cicero 1967. gadā

Eižens Cicero bija rumāņu pianists, kurš uzstājoties apvienoja klasisko mūziku un svingu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eižens Cico dzimis 1940. gada 27. jūnijā Vadas komūnā, Rumānijā. Viņa tēvs Teodors Cico bija pareizticīgo mācītājs, bet māte Līvija — profesionāla dziedātāja. Klavierespēli pianists sāka apgūt četru gadu vecumā. Būdams vien sešus gadus vecs, viņš izpildīja Mocarta klavierkoncertu ar Klužas simfonisko orķestri.

Kad mūziķis mācījās Bukarestes Nacionālajā konservatorijā, viņš pieņēma pseidonīmu Eižens Cicero. Pēc augstskolas beigšanas mūziķis nolēma atteikties no klasiskā pianista karjeras un iedibināja savu stilu, kurā apvienoja klasiskās mūzikas un džeza elementus un ieviesa svinga harmonijas baroka, klasicisma un romantisma laikmeta kompozīcijās. Eižens Cicero bija arī izcils improvizators.

1962. gadā, uzstājoties Austrumberlīnē, Cicero izdevās aizbēgt uz Rietumberlīni. Turpmākos divus gadus viņš pavadīja Šveicē, kur pievienojās Džo Šmita vadītajam orķestrim "Kindli". Pēc atgriešanās Vācijā Cicero piedalījās vairāk nekā 70 ierakstu veidošanā, dažos no tiem sadarbojoties Berlīnes un Minhenes filharmoniķiem. Viņš vairākkārt uzstājās vācu televīzijā un guva panākumus, viesojoties Japānā. 1976. gadā viņam tika piešķirta prestižā Deutscher Schallplattenpreis balva par Franča Šūberta skaņdarbu interpretācijām.

1982. gadā Cicero pārcēlās uz Šveici, kur Cīrihē 1997. gada 5. decembrī, būdams 57 gadus vecs, nomira. Pianista nāves cēlonis bija cerebrālā apopleksija. Pianista jaunākais brālis Adrians Cicero ir džeza instrumentālists, bet Eižena dēls Rodžers Cicero (1970—2016) — džeza dziedātājs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]