Pāriet uz saturu

Elektroniskā identifikācijas karte

Vikipēdijas lapa
Elektroniskā identifikācijas karte (eID)

Elektroniskā identifikācijas karte (eID) jeb personas apliecība ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu, to var izmantot gan identitātes apliecināšanai klātienē, gan arī e-identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai virtuālajā vidē.

Dokumentiem, kas parakstīti ar eParakstu eID kartē, ir tāds pats juridiskais spēks, kā dokumentiem, kas parakstīti papīra formātā.[1]

eID kartes numurs sastāv no diviem burtiem un septiņiem cipariem.

Personas apliecību var saņemt ikviena Fizisko personu reģistrā reģistrēta persona, atbilstoši savam tiesiskajam statusam. Bērniem līdz 15 gadu vecumam personas apliecība var tikt izsniegta pēc vecāku vai likumiskā pārstāvja iesnieguma. Personas rīcībā vienlaikus var būt viena eID karte un viena pase (neskaitot diplomātisko un dienesta pasi).[2] Personas apliecību gan bērniem, gan pieaugušajiem izsniedz standarta termiņā 10 darba dienu laikā vai paātrinātā kārtībā 2 darba dienu laikā pēc personas vēlēšanās (neieskaitot dokumentu iesniegšanas dienu).

Dokumentus personas apliecības izsniegšanai iesniedz un gatavo personas apliecību saņem jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas.

Persona, kura dzīvo vai ilgstoši uzturas ārvalstī, personas apliecības noformēšanai var vērsties Latvijas Republikas konsulārajā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā.

  1. «eParaksts». www.eparaksts.lv. Skatīts: 2024-01-26.
  2. «Personas apliecības (eID karte) | Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde». www.pmlp.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-26.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]