Elga Freiberga

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Elga Freiberga (dzimusi 1956. gada 16. februārī, mirusi 2014. gada 24. augustā) bija latviešu filozofe, docētāja, pētniece un tulkotāja. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesore un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Publicēja pētījumus un lasīja lekcijas estētikā, mūsdienu franču filozofijā, fenomenoloģijā, semiotikā un citās filozofijas un humanitāro zinātņu jomās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elga Freiberga dzimusi 1956. gada 16. februārī Rīgā. 1974. gadā pabeigusi 31. vidusskolu Vecmīlgrāvī.

1974. gadā sāka studijas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, ko absolvēja 1981. gadā.

1981. gadā kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūta laboranti, vēlāk par zinātnisko līdzstrādnieci (1986. g.).

1996. gadā ieguva doktora grādu filozofijā par disertāciju "Psihoanalīze un dekonstrukcija: cilvēka problēma Ž.Lakāna un Ž.Deridā filozofijā".

1997. gadā ievēlēta par LZA Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci.

1999. gadā kļuva par asociēto profesori estētikā un mākslas filozofijā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Nostrādāja šajā amatā līdz 2014. gadam.

Mirusi 2014. gada 24. augustā.[1]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Freiberga E. Starp reālo un imagināro. Rīga: LU FSI, 2016.
  • Freiberga E. Estētika un literatūra. - Punctum, 2014. g. 9. septembrī.
  • Freiberga E. Memory and Creativity in the Context of Ontopoiesis of Beingness: H. Bergson and A.-T. Tymieniecka. - Tymieniecka A.-T. (ed.) Analecta Husserliana. Vol. CI. Memory in the Ontopoiesis of Life. Book 1. Memory in the Generation and Unfolding of Life. Dordrecht: Springer, 2009, pp. 233–243.
  • Freiberga E. Mental Experience and Creativity: H. Bergson, E. Husserl, P. Jurevičs. - Tymieniecka A.-T. (ed.) Analecta Husserliana. Vol. XCIII. Phenomenology of Life – from Animal Soul to the Human Mind. Book 1. In the Search of Experience. Dordrecht: Springer, 2007, pp. 335–349.
  • Freiberga E. Nomirt no smiekliem, Kentaurs xxi, Nr. 44, 2007, 92.–101. lpp.
  • Freiberga E. Aesthetics of Negative Pleasure: Pain, Affects and Desire. – Proceedings: XVII International Congress of Aesthetics. Aesthetics Bridging Cultures. Ankara: Sanart, 2007, pp. 175–176.
  • Freiberga E. Sašķeltais skatiens. - Kentaurs XXI, Nr. 41, 2006, 140.–150. lpp.
  • Freiberga E. Ievainotais skatiens. - Satori, 2006. g. 27. decembrī.
  • Freiberga E. Restoration of Wholeness: Philosophy of P. Jurevičs. - Humanities and Social Sciences. Latvia, Vol. 2, 2006, pp. 58–72.
  • Freiberga E. Phenomenological Interpretation of the Work of Art: R. Ingarden, M. Dufrenne, P. Ricoeur. - Tymieniecka A.-T. (ed.) Analecta Husserliana. Vol. XCII. Logos of Phenomenology and Phenomenology of Logos. Book 5. The Creative Logos. Aesthetic Ciphering in Fine Arts, Literature and Aesthetics. Dordrecht: Springer, 2005, pp. 93–102.
  • Freiberga E. Estētika. Mūsdienu estētikas skices. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.
  • Freiberga E. Oidips, jeb priekšstati par simbolisko kārtību Žaka Lakāna psihoanalīzē. - Šuvajevs I. (sast.) Tagadnes izaicinājums. Karla Gustava Junga 120. dzimšanas dienai veltīts rakstu krājums. Rīga: LZA Filozofijas un socioloģijas institūts/Intelekts, 1996, 379.–400. lpp.
  • Фрейберга Э. «Письмо» и онтология в воззрениях Ж. Деррида. - Т. Кузьмина (отв. ред.) Проблемы онтологии в современной буржуазной философии. Рига: Зинатне, 1988, сс. 268–281.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]