Epikontinentāla jūra
Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.[1] Parasti veidojas jūras transgresijas rezultātā augsta pasaules okeāna līmeņa periodā. Šādas jūras parasti ir seklas (100—200 m).
Epikontinentālās jūras bija izplatītas dažādos ģeoloģiskajos periodos, veidojot plašas ūdens akvatorijas mūsdienu kontinentu iekšienē (Rietumsibīrijas līdzenums, Amazones baseins u.c.). Mūsdienās par epikontinentālajām jūrām izskata Persijas līci (applūdis pirms aptuveni 10 000 gadu), Baltijas jūru, Hudzona līci, Sentlorensa līci, Dienvidķīnas jūru, Karpentārija līci[2] u.c. Par reliktu epikontinentālo jūru uzskatāma arī Kaspijas jūra.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|