Hudzona līcis (angļu: Hudson Bay, franču: baie d'Hudson) vai Tasiujarjuaks (inuītu: ᑕᓯᐅᔭᕐᔪᐊᖅ, Tasiujarjuaq)[1] ir Ziemeļu Ledus okeānam (pēc citiem datiem — Atlantijas okeānam) piederīga epikontinentālā jūra Kanādas ziemeļos.[2] Ar Atlantijas okeānu to savieno Hudzona šaurums. Ziemeļos no Bafina jūras to atdala Bafina sala, austrumos atrodas Labradoras pussala, bet pašos dienvidos atrodas Džeimsa līcis. Līča platība ir 1 230 000 km2. Tā garums ir ap 1370 km, platums — 1050 km. Līcis ir līdz 258 m dziļš. Ledus sega turas no oktobra līdz jūlijam.
Paleoekoloģiskie un klimatoloģiskie pētījumi liecina, ka Hudzona līča baseins veidojies pēdējā ledus laikmeta beigās (~8000–10 000 gadus atpakaļ), kad, atkāpjoties Laurentīdas ledus vairogam, izveidojās milzīgs ledāja izcelsmes iedobums, kas vēlāk piepildījās ar jūras ūdeni. Šis process būtiski ietekmēja arī zemes garozas izcelšanos (isostatisko izcelšanos), kura turpinās vēl mūsdienās ar ātrumu ap 10 mm gadā.
Bioloģiskā daudzveidība līcī ir relatīvi ierobežota salīdzinājumā ar mērenā klimata zonām, tomēr tajā sastopamas vairākas ekoloģiski nozīmīgas sugas, tostarp baltvaļi (Delphinapterus leucas), valzirgi (Odobenus rosmarus) un leduslāči (Ursus maritimus), kuru izdzīvošana ir tieši atkarīga no ledus segas sezonālajām variācijām. Līcis kalpo arī kā svarīga migrācijas un nārsta teritorija vairākām zivju sugām.
No antropoloģiskā skatpunkta reģions ap Hudzona līci ir bijis apdzīvots jau gadu tūkstošiem, un tas joprojām ir nozīmīgs Inuītu un citu pamatiedzīvotāju kultūras telpā. Koloniālajā laikmetā Hudzona līcis kļuva par stratēģisku ekonomisko artēriju, īpaši kažokzvēru tirdzniecības kontekstā, kad tika dibināta Hudzona līča kompānija (Hudson’s Bay Company), kas ilgstoši dominēja reģiona tirdzniecībā un izpētē.