Erudīcija
Erudīcija (no latīņu: eruditio — ‘zināšanas’, ‘mācīšana’) ir cilvēka spēja uzrādīt mācīšanās rezultātā iegūtas apjomīgas zināšanas dažādās jomās. Cilvēkus, kam piemīt šāda spēja, mēdz raksturot kā erudītus. Erudīciju sekmē tādas īpašības kā teicama atmiņa, iekšējā motivācija zināšanu apguvei (piemēram, zinātkāre), kā arī metodiska informācijas apkopošana.[1]
Erudīciju nereti saista tieši ar konkrētu faktu iegaumēšanu un atcerēšanos. 18.gadsimta vidū franču intelektuālis, viens no apgaismības kustības spilgtākajiem pārstāvjiem Žans Lerons Dalambērs erudīciju definēja kā "zināšanas par faktiem".[2] Erudīcija ir priekšnosacījums, lai kļūtu par polimātu — cilvēku ar plašām zināšanām, kurš tās spēj izmantot sarežģītu problēmu risināšanā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Frédéric Darbellay. «Toward a renewal of the erudite tradition: Interdisciplinarity, polymathy, and “in-disciplinarity”», 2021.
- ↑ Matytsin, Anton M. (2022-06). "Enlightenment and Erudition: Writing Cultural History at the Académie des inscriptions" (en). Modern Intellectual History 19 (2): 323–348. doi:10.1017/S1479244321000068. ISSN 1479-2443.