FTP klients

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

FTP klients ir programma, kas domāta tam, lai vienkāršotu piekļuvi FTP serverim. Atkarībā no lietojuma var nodrošināt lietotājam piekļuvi attālinātam FTP serverim teksta konsoles režīmā, uzņemoties tikai lietotāja komandu un failu pārsūtīšanas lomu, vai arī attēlot failus, kuri atrodas uz attālinātā servera, tā it kā tie būtu daļa no lietotāja datora failu sistēmas, vai arī veikt abas iepriekšminētās funkcijas. Pēdējos divos gadījumos FTP klients uzņemas pienākumu interpretēt lietotāja darbības FTP protokola komandās, tādējādi nodrošinot iespēju izmantot failu pārsūtīšanas protokolus bez dziļākas to būtību pētīšanas.

FTP klienta izmantošanas piemēri:

  • Web lapu publicēšana tīmekļa serverī.
  • Mūzikas, programmatūras un failu lejupielādēšana no interneta. Šajā gadījumā ļoti daudzi lietotāji pat neapzinās, ka izmantot FTP klientus un protokolus, jo daudzi publiskie serveri nepieprasa papildus datus, lai autentificētu lietotājus, bet interneta pārlūkprogrammas (kas arī ir FTP klienti) realizē failu lejupielādi bez papildus pieprasījumiem.

Realizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkāršākajā priekš lietotāja gadījumā FTP klients darbojas kā failu sistēmas emulators, kas vienkārši atrodas citā datorā. Ar šo failu sistēma var veikt visas lietotājam ierastās darbības: kopēt failus uz un no servera, dzēst failus, izveidot jaunus failus. Atsevišķos gadījumos var arī atvērt failus - apskatei, programmu palaišanai, rediģēšanai. Jāņem vērā tikai tas, ka faila atvēršana nozīmē tā lejupielādēšanu uz lietotāja datoru. Šādu programmu piemēri ir:

  • Interneta pārlūkprogrammas (bieži vien darbojas tikai lasīšanas režīmā - neļauj pievienot failus uz servera).
  • Daudzi failu menedžeri, piemēram: Windows Explorer, WinSCP, Total Commander, FAR, Midnight Commander, Krusader.
  • Specializētas programmas, tādas kā: FileZilla.

Saistībā ar lielo protokola FTP izplatību, vienkārši FTP klienti ir gandrīz katrā operētājsistēmā. Tomēr šo klientu izmantošana prasa iemaņas konsoles izmantošanā, kā arī protokola komandu zināšanas, lai varētu sazināties ar serveri. Windows sistēmās šāda utilītprogramma ir ftp.exe. Daudzās Linux sistēmās ir utilītprogramma ftp.

Piekļuves tiesības un autorizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Failu sistēmu uz attālinātā servera parasti satur piekļuves tiesību iestatījumus dažādiem lietotājiem. Piemēram, anonīmiem lietotājiem var būt pieejami tikai daži faili, un par citu failu esamību šie lietotāji pat nenojautīs. Citai lietotāju grupai, var būt pieeja citiem failiem, vai, piemēram, papildus tiesībām lasīt failus var tikt piešķirtas tiesības arī rakstīt vai atjaunināt esošos failus. Pieejas tiesību variāciju diapazons ir atkarīgs no operētājsistēmas un katra konkrētā FTP servera programmatūras nodrošinājuma. Kā likums tiek dalītas skatīšanās tiesības, lai varētu skatīt mapes saturu (tas ir iespējams saņemt sarakstu ar mapē esošajiem failiem), lasīšanas tiesības (apskatīt faila saturu), rakstīšanas tiesības (izveidot, dzēst, atjaunot failus).

FTP serveris autorizācijai, lai izveidotu savienojumu ar FTP klientu, pieprasa no tā lietotāja vārdu un paroli. Lielākā daļa FTP klientu, savukārt, pieprasa šos datus no lietotāja interaktīvā režīmā. Ir arī cits veids, lai norādītu šos datus iekļaujot tos URL FTP serveros. Piemēram, šādā rindā:

ftp://vasya:key@ftp.example.com[novecojusi saite]
  • ftp:// - norāde, ka tiek izmantots FTP protokols.
  • vasya - lietotāja vārds.
  •  : - Atdalītājsimbols, atdala lietotājvārdu un paroli.
  • key – parole.
  • @ - Atdalītājsimbols, atdala autentifikācijas informāciju un servera adresi.
  • ftp.example.com - FTP servera adrese.

Nereti ir gadījumi, kad šī metode norādot lietotājvārdu un paroli ir vienīgais, kuru atbalsta FTP klients.