Farss

Farss ir komēdijas paveids, kam raksturīgi tipāži, pārspīlējumi, klaunāde, rupji joki, absurdas situācijas. Pirmo reizi šādas izklaides formas apzīmēšanai terminu "farss" sāka lietot Francijā XV gadsimtā.

Farsa elementi atrodami jau antīkajā literatūrā — Aristofāna un Plauta lugās —, taču kā teātra forma tas komisku interlūdiju veidā parādījās viduslaiku teātrī. Farsi tika izspēlēti starp nopietnāku dramatisko formu, piemēram, liturģiskās drāmas, ainām; sākotnēji tie attīstījās kā neiestudēti iestarpinājumi ar mērķi izklaidēt. Farsam bija sociāls raksturs; tajā izsmēja laulības pārkāpšanu, liekulību, neprasmi tirgoties u.tml. Anglijā farss bija reliģisku izrāžu (piemēram, mistēriju) sastāvdaļa, savukārt Francijā tas kļuva par neatkarīgu teātra formu; farsam bija izteikti lokāls raksturs. Farsus spēlēja uz nelielām skatuvēm, kas atradās, piemēram, pie kroga. Farss ir radniecīgs fablio un sotī.

Farsa tēli ir standartizēti — neaptēsts vīrs, kašķīga sieva, negodīgs advokāts, ārsts šarlatāns, miesaskārs mācītājs.

Termins farss tiek lietots arī pārnestā nozīmē - humoristisks izlēciens, rupjš joks.