Feodārijas

Vikipēdijas lapa
Feodāriju formas.

Feodārijas (Phaeodarea, =Tripylea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase (senāk Phaeodaria kārta), kuras pārstāvjiem skelets ir lielākoties dobs un sastāv no silīcija dioksīda ar organisko materiālu. Centrālajā kapsulā ir trīs atveres: astropils, kas funkcionē kā citostoms, un divi tam pretī atrodošies parapili, no kuriem nāk ārā aksopodiji. Astopilam priekšā atrodas dzeltenīgi brūngana pigmentēta masa, kas saucas feodijs. Feodija fizioloģiskā nozīme vēl nav īsti saprotama. Feodārijas ir dziļūdens formas un to bioloģija lielā mēra vēl nav izpētīta. Fosilā veidā tās gandrīz nav atrodamas. Pamatojoties uz skeleta morfoloģiskajām atšķirībām ir feodārijas tiek 6 kārtās (Phaeocystida, Phaeosphaerida, Phaeocalpida, Phaeogromida, Phaeoconchida, Phaeodendrida). Vadoties no molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem Feodārijas tika iedalītas Cercozoa tipā, kas apvieno ģenētiski radniecīgas formas, bet kas morfoloģiski nav salīdzināmas.