Pāriet uz saturu

Firno salas

Vikipēdijas lapa
Firno salas
Furneaux Group
Firno salas
Firno salas (Austrālija)
Firno salas
Firno salas
Firno salas (Tasmanija)
Firno salas
Firno salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Basa šaurums
Koordinātas 40°07′S 148°07′E / 40.117°S 148.117°E / -40.117; 148.117Koordinātas: 40°07′S 148°07′E / 40.117°S 148.117°E / -40.117; 148.117
Salu skaits 100
Platība 2010,3 km²
Garums 106 km
Platums 62 km
Augstākais kalns Stšelecka kalns
756 m
Administrācija
Karogs: Austrālija Austrālija
Štats Karogs: Tasmanija Tasmanija
Lielākā pilsēta Vaitmarka
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1076 (2019)
Blīvums 0,5/km²

Firno salas (angļu: Furneaux Group) ir salu grupa Austrālijas dienvidos.[1] Administratīvi ietilpst Tasmanijas štatā, veido atsevišķu Flindersas pašvaldību. Lielākā apdzīvotā vieta ir pašvaldības centrs Vaitmarka Flindersa salā.

Salas izvietojušās Basa šauruma austrumu galā starp Austrāliju un Tasmaniju. No Tasmanijas tās atdala 22 km platais Benksa šaurums. Sastāv no apmēram 100 salām, lielākās salas ir Flindersa sala (1367 km²), Keipbarena sala (478 km²) un Klārka sala (82 km²). Salas paugurainas, augstākais punkts ir Stšelecka kalns 756 m vjl Flindersa salas dienvidos.

Salas nodēvētas par godu britu jūrasbraucējam Tobiasam Firno (Tobias Furneaux), kurš novēroja to austrumu krastus 1773. gadā. Metjū Flinderss bija pirmais, kurš izpētīja salas 1798. gadā. Salas bijušas apdzīvotas jau pirms eiropiešu kolonizācijas, bet pamestas klimata pārmaiņu dēļ. 18. gadsimta beigās salās intensīvi tika medīti roņi, bet jau līdz 1828. gadam to krājumi izsīka. 1830. gados uz Flindersa salu tika izsūtīti atlikušie Tasmanijas aborigēni, bet 1847. gadā atlikušie 47 tasmanieši tika pārcelti uz Oisterkovas apmetni pie Hobārtas. 19. gadsimta beigās salās sāka apmesties kolonisti no Tasmanijas un Jaundienvidvelsas. Mūsdienās salās ir tikai nelielas lauksaimnieku un lopkopju apmetnes, četras no kurām ir Flindersa salā, bet viena — Keipbarenas salā.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 209. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]