Franču Indoķīna

Vikipēdijas lapa
Franču Indoķīna

Franču Indoķīna bija Francijas kolonija, kas oficiāli pastāvēja no 1887. gada 17. oktobra līdz 1954. gada 21. jūlijam mūsdienu Vjetnamas, Laosas, Kambodžas, kā arī nelielās Taizemes un Ķīnas teritorijas daļās. No 1887. līdz 1947. gadam oficiālais nosaukums bija Indoķīnas Savienība, pēdējos pastāvēšanas gados — Indoķīnas Federācija.

1887. gadā tika apvienota Kambodža un trīs moderno Vjetnamu veidojošās provinces — Tonkina, Annama un Končinķīna. 1893. gadā tika pievienota Laosa. Kolonijas galvaspilsēta sākotnēji atradās Saigonā, 1902. gadā pārcelta uz Hanoju, 1939. gadā uz Dalatu, bet 1945. gadā atpakaļ uz Hanoju.

Franču vadībā tika izbūvēta apūdeņošanas kanālu sistēma, kas ļāva attīstīt rīsa laukus un palielināt ražas. Sākās gumijas izejvielu vākšana. Sāka iegūt dabīgos izrakteņus – antracīta ogles, cinku un alvu. Uzbūvēja vairāk nekā 30 000 km ceļu, no kuriem puse bija asfaltēti vai bruģēti, kā arī 3000 km dzelzceļa. Tas viss nodrošināja Vjetnamas iedzīvotāju skaita dubultošanos līdz Otrā pasaules kara sākumam. Papildus administratīvajai galvaspilsētai Hanojai, franči attīstīja dienvidu centru – Saigonu. 1863. gadā pasludinātais franču protektorāts saglabāja Kambodžu no pilnīgas sadalīšanas starp Vjetnamas un Taizemes valdniekiem, kas ilgstošās cīņās bija pakļāvuši khmeru zemes. Franči nodrošināja valsts robežas, nodrošināja mieru un attīstīja Pnompeņu, kuras iedzīvotāju skaits sasniedza pusmiljonu.[1]

Pēc Francijas sakāves karā ar Trešo Reihu, teritoriju pārvaldīja Višī Francijas administrācija, kas atļāva kolonijā ienākt Japānas karaspēkam. 1945. gada 9. martā, lai novērstu Indoķīnas nonākšanu Sabiedroto valstu kontrolē, japāņi gāza franču administrāciju un pilnībā okupēja Indoķīnu. Pēc Japānas kapitulācijas 1945. gada augustā vjetnamiešu brīvības cīnītāji pasludināja Vjetnamas neatkarību un uzsāka bruņotu cīņu pret frančiem, aizsākot pirmo Indoķīnas karu. 1949. gadā franči Saigonā ļāva pasludināt pret Ziemeļvjetnamas komunistiem vērstu Vjetnamas valsti. 1953. gadā neatkarība tika piešķirta arī Laosai un Kambodžai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]