GHS bīstamības piktogrammas

Vikipēdijas lapa

Bīstamības piktogrammas veido daļu no Ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas vispārēji saskaņotās sistēmas (GHS), ko 2002. gadā apstiprināja ANO Ekspertu komiteja, tā tika publicēta 2003. gadā. Sistēma tiek pārskatīta un uzlabota reizi divos gados, pēdējās būtiskās izmaiņas sistēmu piemeklēja 2010. gadā. GHS sistēmai ir divas apakšsadaļas — pirmā attiecas uz ķīmisko kravu transportēšanas noteikumiem, otrā uz sistēmas ieviešanu ikdienā. Sistēmu bija nepieciešams ieviest tādēļ, ka līdz tās izstrādei, katra valsts ķīmiskās vielas marķēja atšķirīgi, izmantojot savu sistēmu, nebija vienotas direktīvas. Lai izprastu GHS sistēmas marķēšanu, nepieciešams izprast jēdzienus — bīstamības klase, bīstamības kategorija, viela, maisījums.

  • Bīstamības klase — fizikāls, ar veselību vai vidi saistīts bīstamības veids.
  • Bīstamības kategorija — kritēriju iedalījums katrā bīstamības klasē, norādot bīstamības nopietnību.
  • Viela — ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī stabilizācijai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantojotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji, kurus var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu.
  • Maisījums — maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairāk vielām.[1]

Piktogrammas, kas norāda uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām[2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Lietojums
  • Nestabilas vielas un maisījumi, kas ir sprādzienbīstami
  • Pašuzliesmojošas vielas un maisījjumi
  • Organiskie peroksīdi
GHS01: Sprādzienbīstams
  Lietojums
  • Viegli uzliesmojošas gāzes
  • Viegli uzliesmojoši areosoli
  • Viegli uzliesmojoši šķidrumi
  • Viegli uzliesmojošas cietas vielas
  • Pašuzliesmojošas vielas un maisījumi
  • Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošas gāzes.
  • Organiskie peroksīdi
GHS02: Viegli uzliesmojošs
  Lietojums
  • Gāzes, kurām raksturīga oksidēšanās
  • Šķidrumi, kuriem raksturīga oksidēšanās
  • Cietas vielas, kurām raksturīga oksidēšanās
GHS03: Spēcīgs oksidētājs

Ikdienā ar šāda tipa GHS piktogramām varam saskarties, aplūkojot jebkāda veida aerosolus, kā piemēram, matu lakas, dezodorantus, izsmidzināmās kŗāsas, visi šie produkti ir viegli uzliesmojoši, tāpēc uz etiķetes ir norādīts tas, ka produktus nedrīkst turēt tiešā liesmas tuvumā, tāpat jācenšas, lai tie nenonāktu tiešu saules staru iedarbībā. Spēcīgs oksidētājs nozīmē to, ka viela deg daudz labāk, ar daudz lielāku liesmu un tie ir grūtāk apdzēst. Šī piktogramma gandrīz vienmēr uz etiķetes atrodas kopā ar piktogrammu Viegli uzliesmojošs. Līdzīgi ir arī ar sprādzienbīstamām vielām un maisījumiem, šīs trīs piktogrammas viena otru papildina.

Piktogrammas, kas norāda uz vielas vai maisījuma negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi[2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Lietojums
  • Viela vai maisījums rada akūtus draudus ūdens teritorijām, kategorija 1
  • Vielas vai maisījums atstāj ilgstošas sekas uz ūdens teritorijām, kategorija 1, 2
  • Vielas vai maisījumi, kas ir toksiski apkārtējai videi, kategorija 1, 2
GHS09: Kaitīgs apkārtējai videi

Piktogramma lietojama, ja viela ir akūti toksiska ūdens videi. Tas nozīmē, ka vielai piemīt īpašība radīt bojājumus organismam, ja tas tiek īslaicīgi pakļauts vielas iedarbībai. Attiecībā uz bīstamību ūdens videi izšķir akūto bīstamību un hronisko jeb ilgtermiņa bīstamību. Pamatlietas, kas tiek izmantotas, lai klasificētu ūdens vides bīstamību ir:

  • Akūts toksiskums ūdens videi
  • Faktiskais bioakumlācijas potenciāls
  • Organisko ķīmisko vielu sadalīšanās
  • Hroniskais toksiskums ūdens videi

• Attiecībā uz bīstamību ūdens videi izšķir: — akūto bīstamību ūdenim, — hronisko (ilgtermiņa) bīstamību ūdenim.

Piktogrammas, ka vēsta par vielas iedarbību uz cilvēka veselību[2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Lietojums
  • Viela vai maisījums ir toksisks, to norijot, ieelpojot, uzņemot caur ādu.
GHS06: Toksisks
  Lietojums
  • Viela vai maisījums izraisa ādas kairinājumu
  • Viela vai maisījums var izraisīt redzes problēmas
  • Viela vai maisījums izraisa narkotisku iedarbību
  • Viela vai maisījums toksiski ietekmē kādu noteiktu orgānu
  • Viela vai maisījums var izraisīt zarnu trakta iekaisumu

Piktogramma netiek lietota, ja uz etiķetes redzama piktogramma — Toksisks.

GHS07: Kaitīgs
  Lietojums
  • Viela vai maisījums izraisa elpceļu iekaisumu.
  • Viela vai maisījums izraisa baktēriju vairošanos cilvēka organismā
  • Viela vai maisījums var būt kancerogēns.
  • Viela vai maisījums atstāj ietekmi uz noteiktiem orgāniem.
GHS08: Bīstams veselībai

Šāda tipa piktogrammas ir iespējams novērot uz sadzīves tīrišanas līdzekļiem, baterijām, dažādām vielām ķīmijas kabinetā. Visas piktogrammas norāda uz vielas vai maisījuma kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, strādājot ar tām, nepieciešams ievērot īpašu piesardzību, nepieļaujot šo vielu nonākšanu cilvēka organismā. Gadījumā, ja strādājot ar vielu, ir noticis nelaimes gadījums un viela ir nonākusi cilvēka organismā, nekavējoties nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Piktogrammas, kas norāda uz vielas vai maisījuma radītu ādas kairinājumu[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Lietojums
  • Vielas un maisījumi, kas ir sprāgstoši.
  • Vielas un maisījumi, kas pieskaitāmi pie uzliesmojošām gāzēm.
  • Organiskie peroksīdi, kategorija G.
  • Vielas un maisījumi, kas izraisa ādas bojājumus.
  • Vielas un maisījumi, kas izraisa koroziju.
GHS05: Kodīgs

Kodīgums ādai ir ādas neatgriezenisku bojājumu radīšana. Kodīguma reakcijai parasti ir raksturīgas čūlas, asiņošana, ādas izbalēšana, var rasties vietas uz ķermeņa, uz kurām pārstāj augt apmatojums, rodas rētas. Ir izstrādāti kritēriji, kas norāda uz to, cik smagus bojājumus ādai rada viela. Vielas klasificē pēc vairāku faktu kopuma:

  • Cietas vielas, kas izraisa kodīgumu vai kļūst kairinoši, ja viela kļūst mitra vai saskaras ar mitru ādu vai gļotādu.
  • Apstiprinātas un pieņemtas in vitro alternatīvas.
  • Informāciju par ādas bojājuma smagumu var noteikt, apskatot saistītu savienojumu struktūras.
  • Tiek analizēta informācija par vielu un maisījumu līdzšinējo iedarbību uz cilvēka veselību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Latvijas investīciju un attīstības aģentūra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.12.2017. Skatīts: 09.12.2018.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Meteo». Skatīts: 09.12.2018.