GS1 EDI

Vikipēdijas lapa

GS1 EDI ir globālo elektronisko ziņojumu apmaiņas standartu kopums biznesa dokumentiem, ko izmanto elektroniskajā datu apmaiņā (EDI). Standartus izstrādā un uztur GS1. GS1 EDI ir daļa no vispārējās GS1 sistēmas, kas pilnībā integrēta citos GS1 standartos, palielinot piegādes ķēdes ātrumu un precizitāti. GS1 EDI standartu[1][2] piemēri ietver tādus ziņojumus kā: Pasūtījums, nosūtīšanas paziņojums, rēķins, transporta instrukcija utt. Visu GS1 standartu izstrāde un uzturēšana balstās uz noteiktu procesu, ko sauc par Globālo Standartu Pārvaldības Procesu (GSMP). GS1 izstrādā globālos piegādes ķēdes standartus sadarbībā ar nozarēm, kuras tos izmanto. Jebkurai organizācijai ir tiesības iesniegt standartu modificēšanas pieprasījumu. GS1 EDI standartu uzturēšanas izlaidumi parasti tiek publicēti reizi divos gados, savukārt kodu saraksti var tikt atjaunināti līdz 4 reizēm gadā.

Standarti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 ir izstrādājis šādus papildu EDI standartu komplektus:

  • GS1 EANCOM[3][4][5] ir UN/EDIFACT apakškopa, kas sevī ietver starptautiski saskaņotu EDI ANO standartu, direktoriju un vadlīniju kopumu. EANCOM pilnībā atbilst UN/EDIFACT.
  • GS1 XML[6][7][8] ir XML valodā, kas ir paredzēta informācijas apmaiņai internetā, izstrādāts GS1 elektronisko ziņojumu komplekts. GS1 XML pamatā ir UN/CEFACT pamatkomponentu tehniskā specifikācija (CCTS) un UN/CEFACT modelēšanas metodika (UMM).
  • GS1 UN/XML[9] - GS1 ir izstrādājis arī savus četrus UN / CEFACT XML standartu profilus (starpnozaru pasūtījums, pasūtījuma atbilde, rēķins un nosūtīšanas paziņojums), kas pilnībā atbilst UN/XML.

Šīs standartu grupas paralēli īsteno dažādi lietotāji, GS1 tos visus atbalsta un uztur. GS1 EDI standarti ir paredzēti darbam kopā ar citiem GS1 standartiem preču, vietu, pušu un iepakojumu identificēšanai un marķēšanai. Tas nozīmē, ka informācijas un produktu plūsmas var apvienot, sniedzot uzņēmējdarbībai rīku, kas nodrošina izsekojamību, pārskatāmību un drošību. EDI ir svarīgi nepārprotami identificēt darījumā iesaistītos produktus, pakalpojumus un puses. GS1 EDI standarta ziņojumos katrs produkts, puse un atrašanās vieta tiek identificēta ar unikālu GS1 identifikācijas atslēgu,[10] piemēram:

GS1 ID atslēgu izmantošana ļauj saskaņot pamatdatus starp tirdzniecības partneriem pirms jebkura tirdzniecības darījuma. Tas nodrošina datu kvalitāti, novērš kļūdas un novērš nepieciešamību sūtīt lieku informāciju elektroniskajos ziņojumos (piemēram, produktu specifikācijas, pušu adreses utt.).

Sadarbība ar citām globālo standartu organizācijām un nozaru asociācijām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 EDI standarti tiek izstrādāti, pamatojoties uz citiem globālajiem standartiem, piemēram:

  • ISO - piemēram, kodu sarakstu atkārtota izmantošana
  • UN/CEFACT - globālās metodikas pielietojums, GS1 EANCOM pamatā ir EDIFACT
  • W3C - XML sintakse

Lietotājuzņēmumi GS1 standartu izstrādē tiek iesaistīti tieši, vai ar nozaru asociāciju, piemēram,Consumer Goods Forum, starpniecību.[11]

GS1 EDI standartu ieviešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GS1 EDI standartus visā pasaulē izmanto dažādu nozaru uzņēmumi un organizācijas, un tie tiek izmantoti dažādos procesos, piemēram, mazumtirdzniecības preču apritē,[12] transporta un noliktavu pārvaldībā,[13][14] veselības aprūpē,[15][16][17] aizsardzībā, finansēs, iepakojuma izstrādē (dizaina attīstībā), skaidras naudas apstrādē,[18] valsts pārvaldē[19] un daudzās citās nozarēs.[20][21]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 

  1. GS1 EDI Retrieved on 2015-12-18
  2. “GS1 EDI standards”, Sandfield Arhivēts 2015. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  3. GS1 EANCOM Retrieved on 2015-12-18
  4. “What is EANCOM”, EDI Plus Arhivēts 2021. gada 20. maijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  5. eBusiness-Praxis für den Mittelstand. EANCOM, Prozeus Arhivēts 2017. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  6. GS1 XML Retrieved on 2015-12-18
  7. eBusiness-Praxis für den Mittelstand. GS1 XML, Prozeus Arhivēts 2017. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  8. “Forum eStandard empfiehlt GS1-XML”, Industrie Anzeiger Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  9. GS1 UN/XML Arhivēts 2017. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-12-18
  10. GS1 Identification Keys Retrieved on 2015-12-18.
  11. "Our Strategic Alliances”, The Consumer Goods Forum (TCGF) Retrieved on 2015-11-30.
  12. Sammanställning av standarder och tillämpning för elektroniska affärer, Nätverket för Elektroniska Affärer Retrieved on 2015-11-30
  13. Philips voorloper in standaardisatie logistieke interfaces", LogistiekProfs Arhivēts 2021. gada 20. maijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  14. “Ikea spart Kosten ein. Erfreuliche Fortschritte”, Handelszietung Arhivēts 2021. gada 20. maijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  15. “Perfect Order and Beyond, BD and Mercy/ROi Achieve Far-Reaching GS1 Standards Integration” Arhivēts 2019. gada 2. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30.
  16. “BVMed“, EHEALTH Arhivēts 2021. gada 20. maijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30.
  17. “First EDI (GS1 standard) invoice implemented in Dutch healthcare", Pharmaceutisch Weekblad Arhivēts 2015. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  18. “Cash EDI”, Bundesbank Arhivēts 2015. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2015-11-30
  19. “GS1 Resources”, Joinup - Share and reuse interoperability solutions for public administrations Retrieved on 2015-11-30
  20. GS1 EDI Implementation Report - Executive Summary of results Retrieved on 2017-10-23.
  21. GS1 EDI Implementation Report - Full report with detailed results Retrieved on 2017-10-23.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • GS1 EDI GS1 vietnē
  • [1] Crossfire Cloud, EDI Crossfire
  • [2] “EDI dokumentu standarti”, EDI pamati
  • [3] “Aptauja un elektronisko biznesa dokumentu standartu analīze” Tuvo Austrumu Tehniskā universitāte (METU), Turcija