Gabarīts (transports)

Vikipēdijas lapa
Dzelzceļa (1524 mm) Būves un ritošā sastāva gabarīts

Gabarīts transportā nodrošina ceļa būvju, ierīču un ritošā sastāva, kā arī ritošajam sastāvam ar ritošo sastāvu normālu mijiedarbību ar nepieciešamajām spraugām. Izšķir būvju gabarītu un ritošā sastāva gabarītu. Gabarīti ir ļoti daudzveidīgi. Tie atšķiras starp valstīm, starp sliežu platumiem, starp transporta veidiem (dzelzceļš, autotransports, veloceļš, gājēju ceļš u.tml.), kustības ātruma u.tt. u.t.jp. Primārais gabarīts, kas nosaka ritošā sastāva gabarītu ir būvju gabarīts. Ritošā sastāva gabarīts ir no tā atvasināts, ievērojot minimālo spraugu lielumus.

Būves un ierīces pastāvīgi atrodas to darbinieku uzraudzībā, kuri tās apkalpo. Atbildīgie par būvju, ierīču un ritošā sastāva uzturēšanu nodrošina atbilstošu uzturēšanu un remontu. Šo darbu laikā vadās pēc normatīvo aktu prasībām.

Horizontālās un vertikālās spraugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai nodrošinātu konkrēta ritošā sastāva vai kravu normālu kustību garām būvēm un ierīcēm, nesaduroties ar tām, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka horizontālās un vertikālās spraugas pieļaujamos lielumus līdz būvju un ierīču kontūram, kā arī ātrumu atkarībā no šo spraugu lieluma. Ātrumu nosaka vai nu bez ierobežojuma (noteikto), vai samazinātu.

2001. gada kārtība (1520 mm)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minimāli pieļaujamās horizontālās spraugas, mm starp būvēm vai iekārtām un ritošo sastāvu vai kravu[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstumā no sliedes

galviņas virsmas, mm

Horizontālā sprauga mm šķēluma iekšienē pie ātruma km/h, ne ātrāk
90 40 10 Režīms 4 Režīms 5
krav. rit.

sast.

kravai krav. rit.

sast.

kravai krav. rit.

sast.

kravai krav. rit.

sast.

kravai krav. rit. sast.

un kravai

5500-5201 185 210 165 190 155 180 140 165 95
5200-4901 175 200 160 185 150 175 135 160 90
4900-4601 170 195 155 180 145 170 130 155 90
4600-4301 165 190 145 170 140 165 125 150 85
4300-4001 155 180 140 165 135 160 120 145 85
4000-3701 150 175 135 160 130 155 115 140 80
3700-3401 145 170 130 155 125 150 110 135 80
3400-3101 135 160 125 150 120 145 110 135 75
3100-2801 130 155 120 145 115 140 105 130 75
2800-2501 125 150 115 140 110 135 100 125 70
2500-2201 115 140 105 130 105 130 100 125 70
2200-2001 110 135 100 125 100 125 95 120 70
2000-1801 105 130 95 120 95 120 90 115 65
1800-1601 100 125 95 120 90 115 85 110 65
1600-1401 95 120 90 115 85 110 85 110 65
1400-1201 90 90 85 85 85 85 75 75 60
1200-1001 90 90 80 80 80 80 75 75 60
1000-801 85 85 80 80 80 80 75 75 60
800 un mazāk 80 80 75 75 75 75 75 75 55

Piezīme: Minimali pieļaujamās spraugas ārejiem šķēlumiem iegūst pieskaitot atbilstošajiem lielumiem iekšējo šķelumu spraugas:

Režīms 1 - ātrumam 90 km/h ;

Režīms 2 - ātrumam 40 km/h ;

Režīms 3 - ātrumam 10 km/h ;

Režīmiem 4 un 5 .

Minimāli pieļaujamās vertikālās spraugas, mm starp būvēm vai iekārtām un iekraušanas gabarītu, negabarīta pakāpju aprisēm, kā arī konkrētam ritošajam sastāvam un kravai[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No ceļa

ass pa hori-

zontāli

Minimāli pieļaujamā vertikālā sprauga mm starp būvem vai ierīcēm
konkrētam ritošajam sastāvam Iekraušanas gabarītam, negabaritātes

pakāpēm un konkrētai kravai

Pie kustības ātrumiem, km/h, ne ātrāk kā
120 90 40 10 unrežīmi 4 un 5 90 40 10 unrežīms4 Režīms 5
2300-2101 - - - - 100/115 95/110 90/105 85
2100-1901 - - - - 95/110 90/105 85/100 80
1900-1701 80/95 70/85 65/80 60/75 90/105 85/100 80/95 75
1700-1501 70/85 65/80 60/75 55/70 85/100 80/95 75/90 70
1500-1301 65/80 60/75 55/70 50/65 80/95 75/90 70/85 65
1300-1101 50/75 45/70 40/65 40/60 65/90 60/85 60/80 60
1100-901 45/70 40/65 40/60 40/60 60/85 60/80 60/80 60
900-701 40/65 40/60 40/55 40/55 60/80 60/75 60/75 50
700 un mazāk 40/55 40/55 40/50 40/50 60/75 60/70 60/70 50

Piezīme. Normas, kuras norādītas ar daļsvītru, dotas būvju un ierīču daļām, kas novietotas: skaitītājā - zemāk, saucējā - virs attiecīgajām ritošā sastāva daļām.

1986. gada kārtība (1520 mm)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieļaujamās spraugas starp konkrētu ritošo sastāvu vai kravu un būvju un ierīču kontūru[2] platsliežu dzelzceļā
Horizontāli Vertikāli
Augstums

virs SGL,

mm

Normālais -

bez ātruma

ierobežojuma,

mm

Minimālais pie ātruma

ierobežojuma

Attālums no,

ceļa ass,

mm

Normālais -

bez ātruma

ierobežojuma,

mm

Minimālais pie ātruma

ierobežojuma

30 km/h 5 - 10 km/h 30 km/h 5 - 10 km/h
Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast. Kravai Rit.sast.
5 300 300 250 245 190 180 135 2 300 130 - 110 - 100 -
4 800 - 4 900 280 230 225 180 170 130 2 200 130 - 100 - 100 -
4 300 260 215 210 170 165 120 1 900 120 120 100 95 100 80
3 950 - 4 000 250 210 205 160 160 115 1 600 110 110 100 85 100 70
3 200 220 185 180 140 145 110 1 300 100 100 100 75 100 65
2 660 200 170 165 130 135 100 1 000 100 90 100 65 90 55
1 200 - 1 300 160 130 130 100 110 90 700 un mazāk 100 80 100 55 80 50
1 070 - 1 100 150 130 120 100 100 90 - - - - - - -
200 un mazāk 140 120 110 100 100 90 - - - - - - -

Tabulas piezīme: Starpizmērus lineāri interpolē!

Horizontālais paplašinājums plāna līknē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekipāžai iebraucot plāna līknē, tās ratiņi ripo pa sliedēm, bet virsbūve grozās uz ratiņu bāzēm - ieņem hordas stāvokli, kas savienots pa ratiņu bāzēm. Pietam virsbūve pārvietojas līknes iekšpusē, bet tās gali - uz ārpusi. Bez tam, kā pieminēts augstāk, līknē ir ārējā pavediena paaugstinājums, kurš ekipāžu kopā ar virsbūvi nosliec uz iekšpusi. Tas viss samazina ritošā sastāva attālumu līdz būvēm. Divceļu līnijās sanāk neizdevīgs stāvoklis ritošajam sastāvam, kurš pa ārējo ceļu braucošo ritošā sastāva centru izvirza uz iekšējā ceļa pusi, bet ritošajam sastāvam pa iekšējo ceļu izvirzās tā gali uz ārējā ceļa pusi. Šo situāciju vēl vairāk saasina gadījums, kad ārējā ceļa paaugstinājums ir lielāks nekā iekšējam ceļam. Tāpēc starpceļu attālumus līknē palielina, kā arī palielina būvju tuvinājumu horizontālos izmērus no ceļa abām pusēm - t.i. līknes iekšējās un ārējās puses. Pietam, jo mazāks ir rādiuss, jo lielāki ir horizontālie paplašinājumi. Aprēķinos pieņemts vagons, kura garums ir 24 m, bet attālums starp bāzēm - 17 m.

Starpceļos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālo gabarītattālumu palielināšana starp ceļu asīm līknes posmos
R,m Ārējā pavediena paaugstinājums ārējam ceļam, mm
≤100 110 120 130 140 150
4000 20
3000 25
2000 35
1800 40
1700 45 45
1600 45 45 45
1500 50 50 50 50 50
1400 50 55 60 60 60 60
1300 55 60 70 80 80 80
1200 60 65 75 85 95 105
1100 65 70 80 90 100 110
1000 70 75 85 100 110 115
900 80 85 95 105 115 125
800 90 95 105 115 125 135
700 105 110 120 130 140 150
600 120 125 135 145 155 165
500 145 150 160 170 180 190
400 180 185 195 205 215 225
300 240 245 255 265 275 285
250 290 295 305 315 325 335
200 360 365 375 385 395 405
180 400 405 415 425 435 445
150 480 485 495 505 515 525

Līknes ārpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālo gabarītu palielināšanas normas no līknes ārpuses jebkuram ārējā pavediena paaugstinājuma lielumam (2450-5700mm)
R,m dar,mm R,m dar,mm R,m dar,mm
4000 10 900 40 350 105
3000 10 800 45 300 120
2000 20 700 50 250 140
1500 25 600 60 200 180
1200 30 500 70 180 200
1000 35 400 90 150 240

Līknes iekšpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālo gabarītu palielināšanas normas no līknes iekšpuses (2750-3200mm)
R,m Horzontālā attāluma palielinājums die, mm, ārējā sliežu pavediena paaugstinājumam, mm
0-10 30 50 60 70 80 90 100 110 120 130 140 150
4000 10 45 85 105 125 145 165 185 205 225 245 265 285
3000 15 50 90 110 130 150 170 190 210 230 250 270 290
2000 20 55 95 115 135 155 175 195 215 235 255 275 295
1500 25 60 100 120 140 160 180 200 220 240 260 280 300
1200 30 65 105 125 145 165 185 205 225 245 265 285 305
1000 40 70 110 130 150 170 190 210 230 250 270 290 310
800 45 80 120 140 160 180 200 220 240 260 280 300 320
700 55 85 125 145 165 185 205 225 245 265 285 305 325
600 60 95 135 155 175 195 215 235 255 275 295 315 335
500 75 110 145 165 190 205 225 245 265 285 305 325 345
400 90 125 165 185 205 225 245 265 285 305 325 345 365
350 105 140 180 200 220 240 260 280 300 320 340 360 380
300 120 155 195 215 235 255 275 295 315 335 355 375 395
250 140 185 225 245 265 285 305 325 345 365 385 405 425
200 180 215 255 275 295 315 335 355 375 395 415 435 455
180 200 235 275 295 315 335 355 375 395 415 435 455 475
150 240 275 315 335 355 375 395 415 435 455 475 495 515

Perona gabarīta paplašinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peronu, platformu un rampu (x/y): 1920/550 un 1745/200 gabarītu paplašinājumu līknēs aprēķina pēc standarta LVS 448.

Līknes iekšpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālais paplašinājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

, kur R - līknes rādiuss, m; H - perona projekta augstums virs sliedes galviņas taisnā posmā (≥200mm), mm; h - ārējā pavediena paaugstinājums līknē, mm; S1 - Sliežu ceļa platums pa sliežu asīm, mm.

, kur B - perona projekta attālums no ceļa ass taisnā posmā (≥1745mm), mm.

Vertikālais pazeminājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

;

Līknes ārpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Horizontālais paplašinājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perona seguma virskārta bar attiecībā pret perona apakšējām konstrukcijām atrodas izvirzījumā uz ceļa pusi. Bet apakšējās konstrukcijas atrodas nelielā attālinājumā no ceļa.

Vertikālais pazeminājums, mm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 [chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://movi-st.ru/upload/iblock/589/589244e7732d894c268731a1da39d174.pdf Instrukciya po perevozke negabaritnyh i tyazhelovesnyh gruzov na zheleznyh dorogah gosudarstv - uchastnikov SNG, Latvijskoj Respubliki, Litovskoj Respubliki, Estonskoj Respubliki (utverzhdena na 30-m zasedanii Soveta po zheleznodorozhnomu transportu) Tablica P.5.2 punkts]
  2. V.B. Kamenskii, L.D. Gorbov i.dr. Spravochnik dorojnogo mastera i brigadira puti, Moskva – Transport 1986.g., 488 st.