Veloceļš
Velosipēdu ceļš ir speciālā velosipēdu satiksmei paredzēta ceļu infrastruktūra. Tas var būt fiziski atdalīts no pārējām kustības joslām, tam var būt savs apzīmējums, kā arī papildu aprīkojums velosipēdistiem, piemēram, īpaši luksofori.
Velosipēdu ceļi var būt daļa no pilsētas vai valsts ceļu sistēmas, un tiem var būt dažādi veidi, tostarp velosipēdu joslas uz brauktuvēm vai velosipēdu celiņi parkos. Tie ir paredzēti, lai uzlabotu velosipēdistu drošību un ērtības, kā arī var palīdzēt veicināt velosipēdu kā transporta līdzekli.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Velosipēdu ceļiem ir sena vēsture, kas aizsākās 19. gadsimta sākumā, kad tika radīti pirmie velosipēdi. Pirmie velosipēdu ceļi parādījās 19. gadsimta beigās Eiropā un ASV, reaģējot uz pieaugošo velosipēdu popularitāti. Tomēr tolaik velosipēdu ceļi bija vienkārši celiņi vai asfalta celiņi parkos.
Attīstoties transporta infrastruktūrai un augot pilsētām, veloceliņi kļuva populārāki un daudzveidīgāki. 20. gadsimtā tos sāka integrēt pilsētu plānošanā kā daļu no sabiedriskā transporta un atpūtas zonām. Dažādās pasaules valstīs ir izveidoti dažāda veida veloceliņi, sākot ar atsevišķām joslām gar ceļiem un beidzot ar plašiem veloceliņu tīkliem, kas savieno pilsētas un priekšpilsētas.
Veloceļi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Veloceļš Centrs—Mežaparks
- Veloceļš Rīga—Jūrmala
- Veloceļš Centrs—Berģi
- Veloceļš Centrs—Dārziņi
- Veloceļš Imanta—Daugavgrīva
- Veloceļš Centrs—Ziepniekkalns
- Veloceļš Majori—Kauguri
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Veloceļš.
|