Garastāvoklis
Garastāvoklis ir jebkurš emocionālais stāvoklis. To var raksturot arī kā noslieci emocionāli reaģēt, kas var ilgt vairākas stundas, dienas, kā arī nedēļas, iespējams, personai pat nezinot, kas izraisījis šo stāvokli.[1] Piemēram, cilvēks var neapzināties, ka viņam ir labs garastāvoklis, jo viņš gaida, ka nākamajā dienā saņems algu.[2] Garastāvoklis mēdz atspoguļot konkrētas emocijas, piemēram, laimi, satraukumu, nervozitāti vai skumjas, taču parasti tas ir mazāk intensīvs.[3]
Garastāvoklim ir būtiska nozīme ikdienas dzīvē, ietekmējot uzvedību un domas.[4] Cilvēki, kuriem ir pozitīvs garastāvoklis, ir vairāk tendēti palīdzēt citiem. Viņi arī izmanto radošākas pieejas, risinot dažādas problēmas un uzdevumus. Turpretī cilvēki, kuriem ir negatīvs garastāvoklis, mēdz pieņemt lēmumus, balstoties uz to, kas viņiem ir izdevīgāk konkrētajā mirklī, nedomājot par nākotni, tādā veidā uzņemoties lielāku risku.[2] Negatīvs garastāvoklis var norādīt uz to, ka ir kaut kas tāds, kam jāpievērš uzmanība. Parasti garastāvoklis mainās diez gan ātri, bieži vien vienas dienas laikā, tomēr, ja negatīvs garastāvoklis būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, sagādājot dažādas grūtības, ir svarīgi vērsties pēc atbalsta.[4]
Garastāvokļa traucējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garastāvokļa traucējumi ir garīgi traucējumi, kuriem raksturīgi ir depresijas periodi, kas dažkārt mijas ar paaugstināta garastāvokļa periodiem.[5] Tie ir vieni no visizplatītākajiem un ilgstošākajiem veselības traucējumiem, kā arī bieži vien sākas agrīnā vecumā.[6] Cilvēki ar garastāvokļa traucējumiem cieš no smagām vai ilgstošām garastāvokļa izmaiņām, kas spēj būtiski ietekmēt, kā arī sarežģīt ikdienas dzīvi. Vispārējie garastāvokļa traucējumi ietver depresīvos un bipolāros traucējumus, kā arī distīmiju.[5]
Garastāvokļa traucējumi mēdz būt arī iedzimti. Ja vienai personai ģimenē ir kāda no garastāvokļa traucējumu diagnozēm, pastāv liela iespēja, ka šī cilvēka bērniem arī būs tāda pati diagnoze.[7] Šie traucējumi ir saistīti ar ķīmisko vielu — neiromediatoru, kas pārnēsā signālus starp smadzeņu šūnām. Šīs ķīmiskās vielas ietver serotonīnu, noreprinefrīnu un dopamīnu.[5]
Garastāvokli ietekmējošie faktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hormoni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hormoni ir ķīmiskas vielas, kas nosūta ziņojumus no smadzenēm uz orgāniem — tie kontrolē orgānu darbību, kā arī veselību. Hormonu nelīdzsvarotība ietekmē pašsajūtu un izraisa garastāvokļa svārstības, piemēram, aizkaitināmību, skumjas un nemieru. Sievietēm garastāvokļa svārstības var parādīties nedēļu vai dažas dienas pirms menstruācijām, savukārt vīriešiem šādas svārstības notiek, piemēram, ja ir zems testosterona līmenis.[8] Tas pats var notikt, kad pubertātes laikā organismā rodas hormonu uzplūde.[9]
Stress
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stress var ievērojami ietekmēt garastāvokli. Pierādījumi liecina, ka paaugstināts stresa līmenis ir saistīts ar depresīvu garastāvokli.[10] Stresainas situācijas var rasties jebkur, piemēram, darbā, mājās vai citur. Hronisks stress var izraisīt vairākas veselības problēmas, kuras noved pie dusmīga vai noskumuša garastāvokļa. Ja iespējams, distancēšanās no lietām, kā arī situācijām, kas izraisa stresu, var būtiski uzlabot negatīvu garastāvokli.[9]
Miegs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miega kvalitāte ir cieši saistīta ar garastāvokli. Nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs var izraisīt aizkaitināmības, kā arī stresa sajūtu, turpretī pilnvērtīgs miegs var ievērojami uzlabot vispārējo pašsajūtu un garastāvokli.[11] Viena nakts, kas pavadīta ar nepietiekamu miegu, var novest pie tā, ka nākamajā dienā cilvēks jūtas drūms, aizkaitināts, nespēj koncentrēties, kā arī viņam trūkst enerģijas. Tādos gadījumos cilvēks var pārspīlēti reaģēt uz nelielām neērtībām un mazāk izbaudīt pozitīvus notikumus. Ilgstošs miega trūkums pasliktina šīs problēmas, pastiprinot negatīvu garastāvokli. Hronisks bezmiegs ir saistīts ar garastāvokļa traucējumiem, piemēram, depresiju un trauksmi. Pietiekams un kvalitatīvs miegs ir būtisks, lai saglabātu labu garastāvokli un vispārējo labsajūtu.[4] Pastāv iespēja, ka garastāvokļa traucējumi var pāraugt veselības problēmās, tādēļ miega traucējumi ir jārisina laicīgi.[12]
Vide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apkārtējā vide var ietekmēt garastāvokli dažādos veidos, tostarp pārtikas piedevas, konservanti, lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi, trokšņa piesārņojums, kā arī dabas katastrofas. Arī slikti laikapstākļi, ierobežota dienasgaisma un slikta gaisa kvalitāte var ietekmēt garastāvokli, liekot justies nomāktam, stresainam un mazāk aktīvam.[4]
Pētījumā, kurā tika novēroti cilvēki, kas strādāja dažādās vietās ar dažādu dienas gaismas daudzumu visa gada garumā, tika atklāts, ka valstīs, kuras atrodas tālu no ekvatora, cilvēku garastāvoklis ievērojami mainījās atkarībā no gadalaikiem, savukārt valstīs tuvāk ekvatoram tas nebija tik izteikti ievērojams. Tika arī atklāts, ka darba vietas apgaismojums un krāsa ietekmēja cilvēku garastāvokli, respektīvi, ja apgaismojums darba vietā bija pārāk tumšs, tad garastāvoklis bija zems un nomākts.[13]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ American Psychological Association, mājaslapa. Skatīts: 07.05.2024. Pieejams: https://dictionary.apa.org/mood
- ↑ 2,0 2,1 Encyclopedia, mājaslapa. Skatīts: 07.05.2024. Pieejams: https://www.encyclopedia.com/literature-and-arts/language-linguistics-and-literary-terms/language-and-linguistics/mood
- ↑ Dana Foundation, mājaslapa. Skatīts: 07.05.2024. Pieejams: https://dana.org/resources/understanding-mood/
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Better Health Channel, mājaslapa. Skatīts: 08.05.2024. Pieejams: https://www.betterhealth.vic.gov.au/health/healthyliving/monitoring-your-mood
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Encyclopedia, mājaslapa. Skatīts: 07.05.2024. Pieejams: https://www.encyclopedia.com/medicine/diseases-and-conditions/pathology/mood-disorders
- ↑ Costello, E. J., Pine, D. S., Hammen, C., March, J. S., Plotsky, P. M., Weissman, M. M., Biederman, J., Goldsmith, H. H., Kaufman, J., Lewinsohn, P. M., Hellander, M., Hoagwood, K., Koretz, D. S., Nelson, C. A., & Leckman, J. F. (2002). Development and natural history of mood disorders. Biological Psychiatry, 52(6), 529-542.
- ↑ University of Rochester Medical Center, mājaslapa. Skatīts: 07.05.2024. Pieejams: https://www.urmc.rochester.edu/encyclopedia/content.aspx?contenttypeid=85&contentid=p00759
- ↑ Psychologs World. (2023). The Psychology of Mood Swings. Psychologs. https://www.psychologs.com/the-psychology-of-mood-swings/
- ↑ 9,0 9,1 Fields, L. (2023). What’s Causing My Mood Swings? WebMD. https://www.webmd.com/balance/ss/slideshow-mood-swings-cause
- ↑ Pemberton, R., & Tyszkiewicz. M. D. F. (2016). Factors contributing to depressive mood states in everyday life: A systematic review. Journal of Affective Disorders, 200, 103-110.
- ↑ Division of Sleep Medicine, mājaslapa. Skatīts: 07.05.2024. Pieejams: https://sleep.hms.harvard.edu/education-training/public-education/sleep-and-health-education-program/sleep-health-education-87
- ↑ Short, M. A., Booth, S. A., Omar, O., Ostlundh, L., & Arora, T. (2020). The relationship between sleep duration and mood in adolescents: A systematic review and meta-analysis. Sleep Medicine Reviews, 52, 1-12.
- ↑ Küller, R., Ballal, S., Laike, T., Mikellides, B., & Tonello, G. (2006). The impact of light and colour on psychological mood: A cross-cultural study of indoor work environments. Ergonomics, 49, 1496-1507.