Gravitācijas ekranēšana

Vikipēdijas lapa

Gravitācijas ekranēšana ir termins, kas apzīmē hipotētisku objekta ekranēšanu no gravitācijas lauka iedarbības. Ja tādi procesi būtu iespējami, tie varētu izmainīt objekta svaru. Ekranētā apgabala forma būtu līdzīga gravitācijas ekrāna ēnas formai, piemēram, virs diskveida ekrāna tā būtu koniska. Šāda konusa virsotnes augstums būtu atkarīgs no attāluma starp ekranējošo disku un ekranējamo objektu.[1] Šobrīd (2019) nav eksperimentālu pierādījumu, ka gravitācijas ekranēšanas efekts ir iespējams.

Fizikas teorijā gravitācijas ekranēšana tiek uzskatīta par ekvivalences principa[2] pārkāpumu un tādējādi ir pretrunā gan Ņūtona teorijai, gan vispārējai relativitātes teorijai.[3]

Attēlojums mākslas darbos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kosmisks lidaparāts, kas darbojas pēc gravitācijas ekranēšanas principa, izmantojot fantastisku materiālu keivorītu, aprakstīts Herberta Velsa zinātniskās fantastikas romānā "Pirmie cilvēki uz Mēness".
  • Krievu rakstnieka Nikolaja Nosova romānā-pasakā "Nezinītis uz Mēness" aprakstītais "mākslīgais bezsvara stāvoklis" atbilst gravitācijas ekranēšanas principiem. Šī parādība pasakā kļuva par pamatu "bezsvara ierīcei", kurai pateicoties, tika uzbūvēta raķete lidojumam uz Mēnesi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Unnikrishan, C. S. (1996). Does a superconductor shield gravity? Physica C, 266, 133—137.
  2. «Akadēmiskā terminu datubāze - princips - ekvivalences princips». termini.lza.lv. Skatīts: 2019-04-10.[novecojusi saite]
  3. Bertolami, O. & Paramos, J. & Turyshev, S. G. (2006), General Theory of Relativity: Will it survive the next decade?, in H. Dittus, C. Laemmerzahl, S. Turyshev, Lasers, Clocks, and Drag-Free: Technologies for Future Exploration in Space and Tests of Gravity: 27-67