Grieķijas aitu suns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Grieķijas aitu suns
Izcelsme Karogs: Grieķija Grieķija
Īpašības
Svars Tēviņi: 38—50 kg
  Mātītes: 32—42 kg
Augstums skaustā Tēviņi: 65—75 cm
  Mātītes: 60—68 cm
Apmatojuma veids Biezs, dubults
Krāsa Melna, brūna, balta, krāsu sajaukums (plankumaina)
Suns
Canis lupus familiaris

Grieķijas aitu suns jeb grieķu aitu suns (grieķu: Ελληνικός Ποιμενικός) ir ganu suņu šķirne, kas audzēta Grieķijas kalnainajos reģionos. Domājams, ka tai ir sena izcelsme. Grieķu aitu suns ir ļoti cieši saistīts ar ganu suņu šķirnēm no kaimiņvalstīm, tiek pieļauts, ka daži suņi vienlaikus tiek uzskatīti par citām šķirnēm, jo ​​tie katru gadu migrē pāri valstu robežām kopā ar ganāmpulkiem, kurus viņi aizsargā sezonas ganībās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka ganu suņi ir viens no vecākajiem suņu tipiem, un ir pierādījumi, ka šis tips kopš seniem laikiem ir palicis nemainīgs.[1] Tiek apgalvots, ka grieķu aitu suns kā ganu suns Grieķijā izmantots kopš seniem laikiem. Platons rakstīja, ka līdzīga izskata suņi, kas veikuši ganu suņu funkcijas, bijuši zināmi Epirusa reģionā jau 800 gadus pirms Kristus.[2][3][4]

Šķirne ir sastopama visā Grieķijā, it īpaši valsts ziemeļos.[3][4]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grieķu aitu suns pieder vidēju un lielu šķirņu grupai, tam ir spēcīgs, attīstīts un muskuļots ķermenis. Šis suns var tikt galā ar vilku viens pats.

Šķirnei ir iezīmes, kas raksturīgas lielākajai daļai ganu suņu šķirņu, ieskaitot biezu, dubultu kažoku. Vidēja garuma vai gara, nedaudz viļņota vilna ar biezu pavilnu. Šķirne tika audzēta, lai iegūtu augstas darba īpašības, nevis noteiktu ārpusi, tāpēc šīs šķirnes suņiem krāsa variē plašā diapazonā, ieskaitot baltu, melnu, brūnu, gaiši brūnu krāsu vai to kombināciju, bieži sastopami plankumaini suņi.[5] Dažos apgabalos vietējie gani audzē tikai tīri baltus suņus, un kucēni, kas nav balti, tiek izbrāķēti, jo uzskata, ka tie nesīs neveiksmi.

Grieķijas suņu audzētavu standarti nosaka, ka šīs šķirnes suņiem vajadzētu būt skaustā vairāk nekā 66 centimetru augstiem un ka tie var būt pat 70 līdz 75 centimetrus gari, kucēm jābūt garākām par 60 centimetriem, bet tās var sasniegt 65 līdz 68 centimetru garumu.

Grieķu aitu suņu šķirnes suņu standarta svars ir no 40 līdz 55 kilogramiem un kucēm no 32 līdz 40 kilogramiem. Šīs šķirnes suns ļoti atgādina itāļu Maremmas-Abruco aitu suni, ungāru kuvasu un Polijas Podhales aitu suni.

Acis ir brūnas, ovālas, simetriskas. Izskats parasti ir mierīgs un nopietns. Krūtis ir platas un dziļas ar izliektām ribām, kas dod pietiekami daudz vietas plaušām un sirdij. Aste pamatnē ir bieza un gara.

Agrāk daudzi grieķu gani mēdza nogriezt saviem suņiem labo ausi, uzskatot, ka šādi uzlabo suņu dzirdi; šī prakse suņiem piedeva ziņkārīgu, šķību izskatu.

Raksturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķirne ir slavena ar savu niknumu, sargājot ganāmpulkus, un suņi dažkārt uzņemas plašāku apvidu aizsardzību, nevis aizsargā tikai sava saimnieka ganāmpulkus. Dažos lauku rajonos cilvēkiem, pat ganiem, bieži vajadzēja apbruņoties ar nūjām un akmeņiem, lai atvairītu aitu suņus, kuri tos varētu kļūdaini uzskatīt par zagļiem.

Grieķu aitu suns galvenokārt ir dienesta suns. Šī šķirne ir ļoti izturīga un nepretencioza. Tas ir uzticīgs, drosmīgs un apņēmīgs "viena īpašnieka" suns. Šiem suņiem nepieciešama secīga apmācība un stingrība. Grieķu aitu suņi ir aizdomu pilni, modri un agresīvi, tāpēc viņam ir slikti kontakti ar citiem suņiem un cilvēkiem. Pat ja šis suns šķiet mierīgs, viņš ir gatavs par katru cenu steigties aizsargāt savā aprūpē esošos lopus un mājsaimniecību. Voljeros grieķu aitu suns ieņem vietu, no kuras var pārredzēt visu teritoriju. Šai šķirnei ir nepieciešama pēc iespējas agrāka kucēna socializācija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Raymond Coppinger. Dogs : a startling new understanding of canine origin, behavior, and evolution. New York : Scribner, 2001. ISBN 0-684-85530-5. OCLC 45466125.
  2. Bruce Fogle. The encyclopedia of the dog (2nd American edition, [revised edition] izd.). New York, NY, 2009. ISBN 978-0-7566-6004-8. OCLC 697506545.
  3. 3,0 3,1 Desmond Morris. Dogs : the ultimate dictionary of over 1,000 dog breeds. North Pomfret, Vt. : Trafalgar Square Pub, 2002. ISBN 1-57076-219-8. OCLC 49515650.
  4. 4,0 4,1 Yılmaz, Orhan; Ertürk, Yakup Erdal; Coșkun, Füsun; Ertuğrul, Mehmet (2015). "Using livestock guardian dogs in Balkans"(PDF). Agriculture & Forestry. 61 (1): 164–165. doi:10.17707/AgricultForest.61.1.21.
  5. Greek Sheepdog

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]