Gudjē sala
| Gudjē sala | |
|---|---|
.jpg) Gudjē sala (labajā pusē) ar Portlokruā polārstaciju | |
  Gudjē sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Pālmera arhipelāgs |
| Koordinātas | 64°49′33″S 63°29′35″W / 64.82583°S 63.49306°WKoordinātas: 64°49′33″S 63°29′35″W / 64.82583°S 63.49306°W |
| Garums | 0,22 km |
| Platums | 0,12 km |
| Administrācija | |
.svg){kind=small} Antarktika | |
| Pretenzija | Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Gudjē sala Vikikrātuvē | |
Gudjē sala (franču: Îlot Goudier, angļu: Goudier Island) ir ap 220 m gara un līdz 120 m plata saliņa pie ieejas Lokruā līcī Vīnkes salas ziemeļrietumu piekrastē Antarktikā. Sala sastāv no ledāju noapaļotām klintīm, sniega sega vasarās nokūst. Salā mīt vairākas džentū pingvīnu kolonijas.[1]
Saliņu pirmā nokartēja Francijas Antarktiskā ekspedīcija (1903—1905) Žana Batista Šarko vadībā un nosauca par godu ekspedīcijas kuģa Français vecākajam inženierim E. Gudjē (E. Goudier).[2]
No 1911. līdz 1931. gadam saliņu kā bāzi izmantoja vaļu mednieki.[3] 1944. gada 11. februārī britu militārās operācijas “Tabarin” ietvaros bijušās vaļu mednieku stacijas vietā tika izveidota militārā atbalsta bāze ienaidnieka pārvietošanās novērošanai Bāze A (vēlāk Portlokruā).[4] Pēc kara tā tika nodota Folklenda Salu Teritoriju dienestam un ar pārtraukumiem darbojās līdz 1962. gadam. 1996. gadā stacija tika atjaunota un kopš tā laika ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Antarktīdā.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Goudier Island. Visitor site guide». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. janvārī. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
- ↑ Antarctic Place-Names Comitee. BAT Gazetteer[novecojusi saite]
- ↑ «Antarctic Heritage Trust Information Sheet. Port Lockroy, Base A». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 24. septembrī. Skatīts: 2014. gada 20. septembrī.
- ↑ «Port Lockroy Station A — History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
- ↑ IAATO. Port Lockroy: Insights into our Antarctic Heritage