Rūnu akmens, kas attēlo Hvidstjernes sapni par trim savītām čūskām.
Gutasāga (Gutersagaen vai Gutesagaen) ir 13. gadsimtā senajā Gotlandes iedzīvotāju gutniešu jeb gudu valodā rakstīta sāga sešās daļās, kas ietver senās mutvārdu leģendas par gotu izcelsmi un pārcelšanos pa Daugavas ceļu uz Melnās jūras piekrasti (1. daļa), meslu maksāšanu zviedru vikingiem (2. daļa) un vēstījumu par salinieku kristīšanu 11. gadsimtā (3. daļa), pirmo baznīcu celšanu (4. daļa), pakļaušanos Linšēpingas bīskapam (5. daļa) un zviedru ķēniņu tiesībām salā (6. daļa).
Gutland hitti fyrsti mathr than sum thieluar hit. tha war gutland so eluist at thet daghum sanc Oc natum war uppj. En thann mathr quam fyrsti eldi a land Oc sithan sanc thet aldri. thissi thieluar hafthi ann sun som hit hafthi. En haftha cuna hit huita stierna thaun tu bygthu fyrsti agutlandi fyrstu nat som thaun saman suafu tha droymdi hennj draumbr.
"Gotlandi pirmais atrada viens vīrietis vārdā Tīlvars. Toreiz Gotlande bija noburta, tā dienā nogrima jūras dzelmē un naktī uznāca virspusē. Kad šis cilvēks atnesa uguni uz salu, tā vairs nav nogrimusi dibenā. Tīlvaram bija dēls, kuru sauca Hafdi. Un Hafdi sievu sauca par Hvidstjerni (Balto zvaigzni). Viņi bija pirmie Gotlandes iedzīvotāji. Pirmajā naktī, kad viņi gulēja kopā, Hvidstjerne redzēja sapni [par trim savītām čūskām]."[1]
sithan af thissum thrim aucathis fulc j gutlandi som mikit um langan tima at land elptj thaim ai alla fytha tha lutathu thair bort af landi huert thrithia thiauth so at alt sculdu thair aiga oc mith sir bort hafa som thair vfan iorthar attu. Sithan wildu thair nauthugir bort fara men foru innan thors borg Oc bygthus thar firir. sithan wildi ai land thaim thula vtan racu thaim bort thethan. Sithan foru thair borth i faroyna. Oc bygthus thar firir thar gatu thair ai sic vppi haldit Vtan foru j aina oy withr aistland sum haitir dagaithi. Oc bygthus thar firir Oc gierthu burg aina som enn synis. thar gatu thair oc ai sic haldit. Vtan foru vpp at watnj thi sum haitir dyna Oc vpp ginum ryza land so fierri foru thair at thair quamu til griclanz. thar baddus thair byggias firir af grica kunungi. vm. ny. oc nithar kunungr thann lufathi thaim Oc hugthi at ai mith ann manathr wari. sithan gangnum manathi wildi hann thaim bort wisa En thair annsuarathv at ny oc nithar wari e oc e Oc quathu so sir wara lufat. thissun thaira withratta quam firir drytningina vm sithir tha segthi han. Minn herra kunungur thu lufathi thaim byggia vm ny. oc nithar. tha ir thet e oc e tha matt thu ai af thaim taka. So bygthus thair thar firir. oc enn byggia oc enn hafa thair sumt af waru mali.[2]
"No šiem trim vīriem ilgākā laika periodā Gotlandes iedzīvotāju skaits palielinājās tik daudz, ka nevarēja visus pabarot. Tad viņi izlozes kārtībā izsūtīja no valsts katru trešo vīru, lai varētu paturēt un paņemt līdzi visu, kas viņiem bija uz zemes virsmas. Viņi negribēja doties prom, bet aizkuģoja līdz Tora pilij (thors borg) un apmetās tur. Bet turienes iedzīvotāji negribēja tos paciest un padzina. Pēc tam viņi devās uz Fores salu (faroyna) un apmetās tur. Bet pat tur viņi nevarēja pabarot un aizkuģoja uz salu netālu no aistu zemes (aistland), ko sauc par Dagdu (dagaithi) un tur apmetās un uzcēla pili, kuras paliekas ir redzamas vēl šodien. Bet pat tur viņi nevarēja pabarot un aizkuģoja līdz upei ar nosaukumu Daugava (dyna) un pa to cauri rūsu zemei (ryza land) viņi kuģoja tik ilgi, ka ieradās grieķu zemē (griclanz). Viņi lūdza grieķu ķēniņam (grica kunungi) atļauju dzīvot tur jaunajā mēnesī un nepilnajā mēnesī. Ķēniņš deva viņiem atļauju un domāja, ka tas ilgs ne vairāk kā vienu mēnesi. Pēc mēneša viņš gribēja viņus uzaicināt doties prom. Bet viņi atbildēja, ka vienmēr ir jauns mēness un nepilns mēness, un viņi teica, ka viņiem tas ir apsolīts. Strīds starp viņiem sasniedza ķēniņieni. Viņa teica: Mans kungs, Jūs atļāvāt viņiem dzīvot jaunā mēnesī un nepilnā mēnesī. Tas nozīmē mūžīgi. Jūs nevarat atteikties pie saviem vārdiem. Tātad viņi tur dzīvoja un joprojām dzīvo, un joprojām ir saglabājuši daļu no mūsu valodas."
