Gardarīke

Vikipēdijas lapa
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi.

Gardarīke (sennorvēģu: Garðaríki, arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7. gadsimta.

Vārda izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka vārds „Gardarīke” ir cēlies no divu vārdu salikteņa — Garðr“ („pilskalns”, vēlāk „pilsēta”) un ríki („zeme”, vēlāk „valsts”). Domājams, ka Gardarīke bijusi īpaša ar saviem daudzajiem nocietinātajiem pilskalniem, kas tai devis apzīmējumu mutvārdu sāgās. No vārda „garðr“ ir cēlies arī krievu vārds „gorod“ (pilsēta). Ar vārdu Gardar vikingu teikās ir tikušas apzīmētas visas zemes uz austrumiem no Skandināvijas, kas sauktas arī par Austrumu zemēm (Austrríki vai Austrlönd) vai „Austrumu ceļu” (Austrvegr), tāpat kā Norvēģijas nosaukums ir cēlies no vārda Norð vegri („Ziemeļu ceļš”).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. gadsimta beigās liela daļa no Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm un lielie ūdens ceļi nokļuva meslu atkarībā no Skones ķēniņa Ivara. Viņa skarbās valdīšanas metodes esot izraisījusi iedzīvotāju pārcelšanos uz citām zemēm. Arheoloģisko izrakumu dati Grobiņā liecina, ka šajā laikā dibināts arī Rimberta hronikā pieminētā ezera pilsēta — Zēburga (Seeburg). 8. gadsimta beigās kurši ir ieņēmuši pilsētu un padzinuši varjagus. Zināms, ka aptuveni šajā laikā senkrievu hronikās pieminētā rūsu cilts ir pārcēlusies uz Lādogas ezera krastiem, no kurienes tie gar upēm izplatījušies pa visu mūsdienu Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, dibinot nocietinātus pilskalnus lielo upju krastos. Varjagu tirgotāji un karavīri sākotnēji par galveno upju ceļu ir izmantojuši Daugavas-Dņepras „Ceļu no varjagiem uz grieķiem”, bet 9.-11. gadsimtā par galveno ir kļuvis Ņevas-Ladogas-Volhovas-Lovates-Dņepras ceļš.

Gardarīkes pilskalnu nosaukumi pie upju ceļiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gardarīkes leģendārie ķēniņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]