Heijoka
Heijoka (raksta heyoka vai heyokha, vai heyókȟa, vai haokah) ir klauns jeb āksts Ziemeļamerikas indiāņu tautas lakotu kultūrā. Tieši tulkojot no lakotu valodas, heyókȟa nozīmē "svētais klauns". Heijoka darbojas kā spogulis vai skolotājs un izmanto dažādas ekstrēmas darbības, lai sakāpinātā veidā attēlotu cilvēka emocijas, piemēram, šaubas, bailes, naidu un vājumu. Heijoka ir satīriķis, kurš savā darbībā bieži izmanto neparasto un ačgārno - jāj atmuguriski, valkā uz ārpusi izvērstas drēbes, runā neparastā valodā, karstumā drebinās un valkā cimdus un cepuri, bet aukstā laikā staigā kails, apgalvodams, ka viņam ir karsti. Lakoti uzskata, ka heijokam piemīt spēks dziedēt emocionālas sāpes, jo viņš pats tās piedzīvojis, dzīvojot kā klauns, ubagojot ēdienu un piedzīvojot kaunu. Kā heijokas drīkst darboties tikai tie, kas piedzīvojuši vīzijas par rietumu pērkona būtnēm (Wakíŋyaŋ).[1] Viens no slavenākajiem heijokām ir oglalu cilts dziednieks Melnais Briedis, kurš bērnībā piedzīvoja vīziju par rietumu pērkona būtnēm.[2]
Sabiedriskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzskata, ka heijoku dabā ir darīt visu pretēji nekā pieņemts. Tas izpaužas kā dažādu nodarbju veikšana atpakaļgaitā vai citā netradicionālā veidā. Piemēram, ja trūkst ēdiena, heijoka var sūdzēties, cik pieēdies viņš ir. Unikāls piemērs ir pazīstamais heijoka, iesaukts par "iztaisnotāju", kurš mēdza skraidīt visapkārt ar āmuru rokā un mēģināja iztaisnot apaļas vai izliektas virsmas, piemēram, bļodas, olas un riteņus.[3] Heijokas simbolizē un attēlo daudzus svēto rietumu pērkona būtņu aspektus. Viņu satīriskā uzvedība uzdod svarīgus jautājumus un norāda uz faktiem, kurus citi baidās pieminēt, līdzīgi kā koanas. Viņu auditorija, lasot starp rindiņām, spēj palūkoties uz lietām no cita skatpunkta.
Galvenā heijoku funkcija ir darboties kā spogulim, kas balansē vispārējo emocionālo nostāju. Viņi provocē smieklus, citiem esot izmisumā, vai veicina bailes un haosu, kad cilvēki jūtas pašapmierināti. Tas neļauj cilvēkiem uztvert sevi pārāk nopietni vai pārvērtēt savus spēkus.[4] Heijokām ir svarīga loma arī cilšu noteikumu veidošanā. Sabiedrības normu neierobežoti, viņi spēj pārkāpt dažādus tabu un kritizēt iedibinātās paražas.[5] Paradoksālā kārtā, tas palīdz noteikt robežas, noteikumus, ētikas un morāles vadlīnijas. Heijokas ir vienīgie, kas var analizēt sensitīvas tēmas. Viņi izmanto satīru, lai iztaujātu svēto zināšanu nesējus vai pie varas esošos.
Pērkona gars
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lakotu mitoloģijā par heijoku (heyókȟa) reizēm sauc arī pērkona un zibens garu. Uzskata, ka viņš izmanto vēju kā vālīti, kas sit pērkona bungas. Viņa emocijas ir pretējas ierastajam: viņš smejas, kad ir skumjš, un raud, kad ir laimīgs, aukstums liek viņam svīst, bet karstums liek drebēt. Mākslā pērkona garu attēlo ar diviem ragiem, kas liecina, ka viņš saistīts arī ar medībām.[6] Dažās vīzijās gars tiek pieminēts arī kā sniega putns, bezdelīga, zirgs, suns, nakts vanags, varde vai spāre.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Džons Neiharts. Runā Melnais Briedis. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, 2019. 173. lpp. ISBN 9789934082344.
- ↑ John Gneisenau Neihardt. The Sixth Grandfather. Nebraska : Nebraska Press, 1985. 3. lpp. ISBN 0803265646.
- ↑ John (Fire) Lame Deer. Lame Deer, Seeker of Visions. New York : Simon and Schuster, 1972. 250. lpp. ISBN 0671553925.
- ↑ Elizabeth Hoffman Nelson. Fools and Jesters in Literature, Art, and History (1. izd.). Westport : Greenwood Press, 1998. 246–248. lpp. ISBN 0313297851.
- ↑ Brian Swann. Coming to Light: Contemporary Translations of the Native Literatures of North America (1. izd.). New York : Vintage Books, 1996. 433. lpp. ISBN 0679743588.
- ↑ Jorge Luis Borges. Manual de zoología fantástica. Argentina : Fondo de Cultura Económica, 1957. ISBN 0525069909.
- ↑ James Walker. Lakota Belief and Ritual. Bison Books, 1980. 101. lpp. ISBN 0803297319.