Hekšera—Olina tirdzniecības teorija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hekšera-Olina tirdzniecības teorija balstās uz pieņēmumu, ka relatīvo cenu atšķirības ir izskaidrojamas ar to, ka valstis nav vienādi nodrošinātas ar ražošanas resursiem. Šī teorija apvieno starptautiskās tirdzniecības efektivitāti un valsts nodrošinātību ar ražošanas faktoriem (kapitālintensīvi un darbietilpīgi)[1]

Eli Hekšers un Bertils Olins uzskatīja, ka eksporta un importa preču ražošanas izmaksu atšķirības ir izskaidrojamas ar valstu — tirdzniecības partneru — atšķirīgu nodrošinājumu ar ražošanas faktoriem.

Hekšera—Olina tirdzniecības teorijas priekšnosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hekšera—Olina teorija balstījās uz noteiktiem priekšnosacījumiem:

  • darījuma piedalās divas valstis, kas pārdod divas preces, kuru ražošanā tiek izmantoti tikai divi ražošanas faktori — darbs un kapitāls;
  • eksporta un importa preces tiek ražotas pēc vienādas tehnoloģijas, kurai raksturīga mēroga pastāvīgā atdeve;
  • pasaules preču tirgus, tāpat kā preču ražošanai izmantoto faktoru tirgus, ir pilnīgās konkurences tirgi;
  • iekšzemē ir pilnīga ražošanas faktoru mobilitāte un nenotiek ražošanas faktoru (pat naudas kapitāla) pārvietošanās starp valstīm;
  • transporta izmaksas netiek ievērotas;
  • starpvalstu tirdzniecība notiek bez ierobežojumiem;
  • abu valstu patērētāju gaume un vēlmes ir vienādas, proti — analizējamo valstu iedzīvotāju patēriņa struktūra un patēriņa groza naudas izmaksu lielums ir vienāds[2]

Hekšera—Olina—Samuelsona teorēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts ārējās tirdzniecības specializācijas virzība vistiešākajā veidā ietekmēs gan dotās valsts eksportējamo un importējamo preču ražošanā izmantoto faktoru cenu izmaiņas, gan šo faktoru īpašnieku ienākumus.

Teorēmu, kas pamatoja šo pieņēmumu, pirmais pierādīja Pols Samuelsons 1948.gadā. Amerikāņu zinātnieks balstījās uz pieņēmuma par Hekšera—Olina koncepcijas patiesīgumu, un tāpēc viņa pierādītā teorēma tika nosaukta par Hekšera—Olina—Samuelsona teorēmu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. S. Husted, M. Melvin, International Economics. 1990,N. Y.,59
  2. Maija Šenfelde. Makroekonomika. Rīga : RTU izdevniecība, 2006. 196. lpp. ISBN 9789984324326.
  3. http://lat.biztimes.lv/e-heksera-%e2%80%93-b-olina-%e2%80%93-p-samuelsona-teorema/