Hērods (ivritā: הוֹרְדוֹס, Horodos, grieķu: Ἡρῴδης, Hērōdēs, dzimis 74. gadā p.m.ē., miris 4. gadā p.m.ē.), pazīstams kā Hērods Lielais un Hērods I, bija ebreju ķēniņš, kura karaliste bija pakļauta Romas impērijai.
Hērods nebija ebrejs, viņa vecāki bija augstmaņi no Makabeju karalistes iekarotās Idumejas. 25 gadu vecumā Hērods tika iecelts par Galilejas gubernatoru, bet viņa vecākais brālis par Jeruzalemes gubernatoru. Jukas, kas radās pēc Cēzara nogalināšanas, ietekmēja arī Tuvos Austrumus. Ambiciozais Hērods pārliecināja romiešus, ka ir lojālāks par Hasmoneju dinastijas pārstāvjiem un Romas Senāts 40. vai 39. gadā p.m.ē. ievēlēja viņu par "Ebreju ķēniņu". Lai arī Hērodam jau bija sieva un trīsgadīgs dēls, viņš apprecēja Hasmoneju princesi Mariamni, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas. Pēdējais Hasmoneju pretendents uz troni tika noslīcināts. Raksturīga iezīme bija Hēroda bezprincipu nežēlība savas varas saglabāšanai, jo savas valdīšanas laikā viņš pavēlēja nogalināt vairākus savus dēlus un ģimenes locekļus. Iespējams, šo cietsirdību veicināja fakts, ka Hērods bija svešinieks ebreju tronī. Kad Makabeju ķēniņš Hirkans 140.-130. gados p.m.ē. iekaroja Idumeju, visiem tās iedzīvotājiem bija jāpieņem jūdaisms vai jāpamet Idumeja. Šāda ar varu uzspiesta ticība nebija pārāk dziļa.
