Hipersfēra
Sfēras vispārinājumu n > 3 dimensijās sauc par hipersfēru, taču bieži vien to sauc arī vienkārši par sfēru. Tāpat kā trīs dimensijās, arī n dimensijās (jebkuram n ≥ 1) sfēra ir visu to punktu kopa, kas atrodas vienā un tajā pašā attālumā no sfēras centra. Šo attālumu sauc par sfēras rādiusu un parasti apzīmē ar r.
Hipersfēras vienādojums
[labot | labot pirmkodu]Dekarta koordinātu sistēmā
[labot | labot pirmkodu]Dekarta koordinātu sistēmā sfēra ar centru (a1, a2, …, an) un rādiusu r > 0 sastāv no punktiem ar koordinātēm (x1, x2, …, xn), kas apmierina vienādojumu
Hipersfēriskajā koordinātu sistēmā
[labot | labot pirmkodu]Sfēriskās koordinātu sistēmas vispārinājums ir hipersfēriskā koordinātu sistēma. Tajā sfēru apraksta vienādojumi
kur parametri apmierina nevienādības
- un
Hipersfēras laukums un lodes tilpums
[labot | labot pirmkodu]Virsmas laukuma elements
[labot | labot pirmkodu]Virsmas laukuma elements sfērai ar rādiusu r hipersfēriskajā koordinātu sistēmā n dimensijās ir
Virsmas laukums
[labot | labot pirmkodu]Virsmas laukumu sfērai n dimensijās var atrast ar integrāļa palīdzību:
Integrējot iegūst
Daudz vienkāršāk šo formulu ir iegūt pa tiešo (bez virsmas laukuma elementa atrašanas).
Ieviesīsim funkciju
un ar A apzīmēsim vērtību integrālim, ko iegūst integrējot f no -∞ līdz +∞ visās n dimensijās:
Funkcijas f vērtība ir atkarīga tikai no vektora (x1, x2, …, xn) garuma r, tāpēc tā ir konstanta uz jebkuras sfēras, kas novietota koordinātu sākumpunktā. Ja sfēras rādiuss ir r, tad funkcija f pieņem vērtību exp(−r2) uz tās virsmas. Ievērosim, ka n dimensijās sfērai ar rādiusu r virsmas laukums S ir proporcionāls vienības sfēras laukumam s jeb S = srn−1. Tātad tilpuma elements ir dV = srn−1dr. Tas nozīmē, ka lielumu A var aprēķināt arī šādi:
Izteiksim šos integrāļus izmantojot Gamma funkciju. Gamma funkciju no z > 0 definē ar integrāļa palīdzību:
kur otrā izteiksme ir iegūta ar substitūciju t = r2. Ievērosim, ka
Tātad pirmajā gadījumā lielumu A var izteikt pavisam vienkāršā veidā:
Otrajā gadījumā lielumu A var izteikt šādi:
Pielīdzinot abas izteiksmes atrodam vienības sfēras laukumu s:
Tātad laukums sfērai ar rādiusu r ir
| n | S | V |
|---|---|---|
| 1 | ||
| 2 | ||
| 3 | ||
| 4 | ||
| 5 | ||
| 6 | ||
| 7 | ||
| 8 | ||
| 9 |
Lodes tilpums
[labot | labot pirmkodu]Tilpumu n-dimensionālai lodei ar rādiusu r atrod integrējot:
Izmantojot Gamma funkcijas īpašību , iegūst
Izteiksmes bez Gamma funkcijas
[labot | labot pirmkodu]Veseliem un pusveseliem argumentiem Gamma funkciju var izteikt attiecīgi ar faktoriāla un dubultfaktoriāla palīdzību. Tad laukuma S izteiksmi var pārrakstīt šādi:[2][3]
bet tilpuma V izteiksmi var pārrakstīt šādi:[2][4]
Hipersfēra un lode mazās dimensijās
[labot | labot pirmkodu]- nogrieznis, divi punkti
- riņķis, riņķa līnija
- lode, sfēra
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Coxeter, H.S.M. (1973), Regular polytopes (3 izd.), Dover Publications, ISBN 978-0-48-661480-9, §7.3. The general sphere, 125. lpp.
- 1 2 Skatīt Hyperkoule čehu Vikipēdijā.
- ↑ Eric W. Weisstein, Hypersphere, MathWorld.
- ↑ Skatīt Hiperkula poļu Vikipēdijā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Eric W. Weisstein, Hypersphere, MathWorld.
- Howard Haber, The volume and surface area of an n-dimensional hypersphere, lekcijas konspekts.
- Al Lehnen, Properties of Spherical Coordinates in n Dimensions.