Hirokitija (grieķu: Χοιροκοιτία) ir neolīta laika arheoloģijas piemineklisKiprā, Larnakas pievārtē. Tas bija apdzīvots no apmēram 70. gs. p.m.ē. līdz 40. gs. p.m.ē. ar pārtraukumu no 6. gadu tūkstoša vidum līdz 5. gadu tūkstoša vidum. Hirokitijas bezkeramikas (pirmajā apdzīvotības posmā) arheoloģiskā kultūra ir sastopama arī citur Kiprā (vismaz 20 vietās), kā arī citur Levantē. Iedzīvotāji nodarbojās ar zemkopību un lopkopību, apdzīvoja apaļas celtnes, kas veidotas no neapstrādātiem ķieģeļiem. Apmetnei bija aizsardzības būves. Iedzīvotāju skaits Hirokitijā sasniedza 300 līdz 600 cilvēkus.
Apmetne atklāta 1934. gadā, izrakumos pētīta no 1934. līdz 1946. gadam un sākot no 1977. gada. Dažas no celtnēm ir rekonstruētas. 1998. gadā apmetne iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.