Historiogrāfija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Historiogrāfija (viduslaiku latīņu: historiographia, cēlies no grieķu: ἱστορία, historía — ‘vēsture’, γράφειν, graphein — ‘rakstīt’)[1] ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību. Parasti historiogrāfija ir saistīta ar kādu noteiktu teritoriju vai laika posmu, piemēram, pastāv antīkā, viduslaiku, Latvijas historiogrāfija.[2] Tiek pētīts, kā tikuši izprasti dažādi vēstures procesi, kā attīstījusies metodoloģija, kādi vēsturiski avoti ir bijuši pieejami, un kā tie tikuši izmantoti pētījumos.[2]

Historiogrāfijas historiogrāfija ir viena no jaunākajām nozares jomām, tajā tiek pētīta pašas vēstures zinātnes pētniecības attīstība.[2]

Ar terminu historiogrāfija tiek apzīmēts arī publicēto vēstures pētījumu kopums.[2] Tiek izšķirti konkrēti pētījumu kopumi pēc laika un vietas, kad un kur veikti pētījumu, pētījumu tematika netiek izdalīta atsevišķi.[2] Šādi veidojas, piemēram, antīkā, viduslaiku, Latvijas historiogrāfija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 284. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 739.—740. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]