Hominīni
| Hominīni Hominini (Gray, 1825) | |
|---|---|
 Sāhelantropa (Sahelanthropus tchadensis) galvaskauss | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Virsdzimta | Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea) |
| Dzimta | Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae) |
| Apakšdzimta | Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks (Homininae) |
| Cilts | Hominīni (Hominini) |
| Iedalījums | |
| |
 Hominīni Vikikrātuvē | |
Hominīni (Hominini) ir cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas (Hominidae) cilts, kurā apvienotas visas cilvēku sugas pēc nodalīšanās no tuvākās radniecīgās līnijas — šimpanžu cilts (Panini), vienkāršoti sakot, visas tās sugas, kas pārvietojas uz divām kājām.[1][2] Šīs cilts sugas ir tuvāk radniecīgas mūsdienu cilvēkam nekā šimpanzēm vai jebkuram citam mūsdienās dzīvojošam primātam. Hominīnu vienīgā izdzīvojusī suga līdz mūsdienām ir saprātīgais cilvēks (Homo sapiens).[2]
Šobrīd hominīnu cilts tiek dalīta 2 virsģintīs — australopitēku virsģintī (Australopithecina) un cilvēku virsģintī (Hominina), kurā ir tikai viena cilvēku ģints (Homo) — un sāhelantropu ģintī (Sahelanthropus).
Sistemātikas diskusijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vecākās sistemātikās hominīnu ciltī tiek iekļauta arī šimpanžu virsģints (Panina), bet mūsdienās pie šīs klasifikācijas pieturas tikai daži informācijas avoti. Šo iedalījumu ieteica Alans Manns un Marks Veiss 1996. gadā. Visas cilvēku sugas tika apvienotas cilvēku virsģintī (Hominina), bet šimpanzes — šimpanžu virsģintī.[3]
Tomēr diskusijas par hominīnu un to tuvāk radniecīgo cilvēkpērtiķu klasifikāciju joprojām turpinās. Tiek iegūta aizvien jauna informācija par sugu ģenētiku, kā arī mainās izpratne par savstarpējām evolucionārām sakarībām. Piemēram, zinātniekiem nav pārliecības, ka sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis), kurš dzīvoja pirms apmēram 7 miljoniem gadu, laikā, kad šimpanzes nodalījās no cilvēkiem, būtu piederīgs hominīnu ciltij. Nodalīšanās ilga apmēram 4 miljonus gadu un cilvēks no šimpanzes pilnībā bija nodalījies pirms 2,5 miljoniem gadu.[4]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hominīnu cilts (Hominini)
- †Australopitēku virsģints (Australopithecina)
- †Ardipitēki (Ardipithecus)
- †Australopitēki (Australopithecus)
- †Parantropi (Paranthropus)
- Cilvēku virsģints (Hominina)
- Cilvēki (Homo)
- incertae sedis:
- †Ororīnu ģints (Orrorin)
- †Sāhelantropu ģints (Sahelanthropus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Bradley, B.J. (2006). "Reconstructing Phylogenies and Phenotypes: A Molecular View of Human Evolution". Journal of Anatomy 212 (4): 337–353. doi:10.1111/j.1469-7580.2007.00840.x
- ↑ 2,0 2,1 Human evolution: taxonomy and paleobiology
- ↑ Mann, Alan and Mark Weiss (1996). "Hominoid Phylogeny and Taxonomy: a consideration of the molecular and Fossil Evidence in an Historical Perspective". Molecular Phylogenetics and Evolution 5 (1): 169–181. doi:10.1006/mpev.1996.0011. PMID 8673284
- ↑ Won, Yong-Jin; Hey, Jody (13 October 2004). "Divergence population genetics of chimpanzees". Molecular Biology & Evolution 22 (2): 297–307. doi:10.1093/molbev/msi017. PMID 15483319