Horda un izliece ceļa būvē

Hordas un izlieces ģeometriskā konstrukcija

Hordas ceļa būvē un uzturēšanā izmanto ceļa plāna līkņu mērījumiem. Hordas (a) centrā mēra izlieces lielumu (F), pēc kura nosaka ceļa rādiusu (R). Pirms izlieču mērījumiem pēc hordām, ceļa posmu sadala vienāda garuma posmos (${\tfrac {a}{2}}=l$) atkarībā no ceļa infrastruktūras (gājēju celiņš, dzelzceļš, autoceļš utt.). Parasti garums l ir 5, 10 vai 20 m, tad hordu a garums attiecīgi ir 10, 20 un 40 m. Katrā uz ceļa atzīmētajā punktā veic izlieču mērījumus un salīdzina ar blakusizlieču lielumu starpību, lai spriestu par līknes kvalitāti.

Hordas lielumu izvēlas atkarībā no ceļa sadales vienāda garuma posmos l, tad hordas lielums ir dubultots viena šāda posma garums a=l2. Tādējādi izlieces mēra tikai hordas centrā pie iepriekš uzrakstītajām vienāda garuma ceļa atzīmēm. Īsākām līknēm un it sevišķi, ja tām ir neliels rādiuss, mērīšanai izmanto īsākas hordas un attiecīgi arī īsākus ceļa sadales posmus. Atkarībā no vilcienu kustības ātruma blakusizlieču lielumiem ir noteiktas pielaides. Sliežu ceļiem hordas atliek un izlieces mēra uz ārējā sliedes pavediena 13 mm zem sliedes galviņas virsmas līmeņa. Manuālos mērījumos aprēķināto rādiusu parasti nesamazina līdz ceļa ass rādiusam. Jo šādi samērītais — nedaudz lielākais rādiuss nedaudz kompensē iespējamo mērījumu kļūdu. Parasti par hordu izmanto nostieptu auklu, izlieci mēra ar ruleti.

Ceļa plāna blakusizlieču starpības pielaides 20 m hordai

Pielaižu nosaukums	Pielaižu vērtības pie vilcienu kustības ātruma, km/h
	līdz 120	121—140	141—160
Taisnā ceļa posmā	8	6	4
Pamatlīknē, ja R>650 m	8	6	4
Pamatlīknē, ja R ir no 650—401 m	10
Pamatlīknē, ja R≤400 m	12
Pārejas līknē novirze no izlieču vienmērīgā pieauguma	6	5	4

Nav precīzu ziņu, cik reizes tabulā norādīto pielaidi pamatoti jāsamazina 10 m hordām, tomēr pielaide noteikti ir jāsamazina ne mazāk, kā 2 reizes pie neliela vilcienu ātruma (līdz 50 km/h) un — 3—4 reizes pie paaugstināta ātruma (attiecīgi līdz 75 un — 100 km/h).

Līknēs sliežu ceļos nav paredzēta blakusizlieču starpība:

• 20 m hordām vairāk par 100 mm;
• 10 m hordām vairāk par 25 mm.

Izlieci aprēķina $F_{mm}={\frac {1000a_{m}^{2}}{8R_{m}}}$, kur apakšējie indeksi _m un _mm attiecīgi ir iekļaujamās vai iegūstamās mērvienības attiecīgi metros un milimetros.

Hordu aprēķina:

$a_{m}={\sqrt {\frac {8\cdot R_{m}\cdot F_{mm}}{1000}}}$;

$a=2(\sin {\frac {\alpha }{2}}\cdot R)$.

Rādiusa lielums atkarībā no izlieces 10, 20, un 40 m hordām

R,m	Hordas garums, m			R,m	Hordas garums, m
	10	20	40		10	20	40
150	83	333	1 333	750	17	67	267
200	63	250	1 000	800	16	63	250
250	50	200	800	850	15	59	235
300	42	167	667	900	14	56	222
350	36	143	571	1 000	13	50	200
400	31	125	500	1 200	10	42	167
450	28	111	444	1 500	8	33	133
500	25	100	400	1 800	7	28	111
550	23	91	364	2 000	6	25	100
600	21	83	333	3 000	4	17	67
650	19	77	308	4 000	3	13	50

Līkņu labošanas metodes

Pazīstamas ir dažādas līkņu labošanas metodes, kuras balstās uz izlieču mērījumiem. Tās izmanto projekta izlieču atkarību no natūrizliecēm un nobīdēm $F_{n}=f_{n}+e_{n}-{\frac {e_{n+1}-e_{n-1}}{2}}$, kur F_n — projekta izliece punktā n; f_n — natūrizliece punktā n; e_n — nobīde punktā n; e_n+1, e_n-1 — nobīde blakuspunktos.

Pie evolventu atšķirības metodes katrā punktā nobīdi apskata kā atšķirību starp projekta un natūro evolvenci. Nobīdi aprēķina pēc formulas $e_{n}=2\sum _{j=0}^{j=n-1}\sum _{i=0}^{i=j}(f-F)_{i}$.