Hotona triecienkrāteris
Krātera satelītattēls | |
Triecienkrāteris | |
---|---|
Ticamība | Apstiprināts |
Diametrs | 23 km |
Dziļums | 300-350 m |
Vecums |
39 Ma Eocēns |
Redzams | Jā |
Novietojums | |
Koordinātas | 75°23′N 89°40′W / 75.383°N 89.667°WKoordinātas: 75°23′N 89°40′W / 75.383°N 89.667°W |
Valsts | Kanāda |
Province | Nunavuta |
Hotona triecienkrāteris (angļu: Haughton impact crater) ir meteorīta trieciena radīts krāteris Devonas salā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Izvietojies salas rietumu daļā; tā diametrs ir ap 23 km. Krāteris izveidojies Eocēnā pirms aptuveni 39 miljoniem gadu.[1] Tiek lēsts, ka krāteri radījis bolīds 1,2—2 km diametrā.
Krāteri atklāja 1950. gados, pētot apvidus aerofotogrāfijas. Nosaukts par godu britu naturālistam Semjuelam Hotonam (Samuel Haughton), kurš uzrakstīja pirmo Arktiskā arhipelāga ģeoloģisko aprakstu.[2]
Tā kā krāteris atrodas arktiskā tuksneša zonā, laika gaitā to maz ietekmējuši erozijas procesi un tas nav apaudzis ar veģetāciju. Zināmā mērā ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi krāterī un tā apkārtnē ir tuvi apstākļiem uz Marsa, tādēļ šeit tiek veikti simulēti izmēģinājumi Marsa izpētes ekspedīciju aprīkojumam un personālam. 2000. gadā krātera rietumu malā darbu uzsāka NASA un Kanādas Kosmosa aģentūras Hotona Marsa projekta pētniecības stacija,[3] bet 2001. gadā 1,1 km no tās uz austrumiem darbu uzsāka Marsa biedrības organizētā FMARS pētniecības stacija.