Imunohromatogrāfija

Vikipēdijas lapa

Imūnhromatogrāfija jeb ihroma ir viena no modernākajām imūndiagnostikas metodēm, kuras galvenās priekšrocības ir testa vienkāršība un ātrums.[1] Šī metode tiek izmantota arvien vairāk gan testēšanas jomā, jo tai nav nepieciešami papildu reaģenti vai instrumenti, gan klīniskajā jomā. Vislabāk zināmie piemēri ir aptiekas grūtniecības testi, psa, troponīna I testi un nesen HIV un COVID-19 testi.

To var veikt ar vienkāršu ierīci, kas izstrādāta, lai noteiktu mērķa savienojuma klātbūtni (vai neesamību) paraugā (matricā). Šāda veida testus parasti izmanto medicīniskajā diagnostikā, lai veiktu testus mājās vai laboratorijā. Tas ir sloksnes formātā, kurā testa paraugs plūst pa cietu pamatni kapilārās darbības rezultātā.

Kā tas darbojas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interpretación de la técnica de immunocromatografía:
Imunohromatogrāfijas metodes interpretācija:
pozitīvs, ja abas joslas maina krāsu,
negatīvs, ja josla, kas atrodas vistuvāk parauga atrašanās vietai, nemaina krāsu i
kļūdaina, ja neviena no joslām nemaina krāsu vai to dara tikai tai tuvākā josla (simptoms, ka paraugs nav sasniedzis abas joslas).

Imunohromatogrāfijas pamatā ir parauga migrācija caur nitrocelulozes membrānu. Paraugu pievieno konjugāta zonai, kas sastāv no specifiskas antivielas pret vienu no nosakāmā antigēna epitopiem un noteikšanas reaģenta. Ja paraugs satur mērķa antigēnu, tas saistās ar konjugātu, veidojot imūnkompleksu, un migrē caur nitrocelulozes membrānu. Pretējā gadījumā konjugāts un paraugs migrēs nesaistīti.

Uztveršanas zonu veido otra antiviela, kas ir specifiska pret citu antigēna epitopu. Kad paraugs sasniedz šo zonu, antigēna un konjugāta saistīšanās rezultātā izveidojušies kompleksi saglabājas, un līnija šajā gadījumā iekrāsojas rozā vai zilā krāsā (pozitīvi paraugi). Pretējā gadījumā paraugi ir negatīvi.

Kontroles zonu veido trešā antiviela, kas atpazīst noteikšanas reaģentu. Kad pārējais paraugs sasniegs šo zonu, antiviela saistīsies ar brīvo konjugātu, kas nav saglabājies uztveršanas zonā. Šī līnija ir kontrole, kas apliecina, ka tests ir darbojies labi, jo tā vienmēr ir iekrāsota, ar pozitīviem un negatīviem paraugiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Quesada-González. «Nanoparicle-based lateral flow biosensors». Biosensors & Bioelectronics, Daniel 2015. doi:10.1016/j.bios.2015.05.050. Skatīts: 8 de septiembre de 2020.