Inženierceltniecība
Inženierceltniecība ir inženierijas lauks, kurš nodarbojas ar fiksētu struktūru vai infrastruktūras objektu plānošanu, konstruēšanu un uzturēšanu, kuras ir saistītas ar zemi, ūdeni vai civilizāciju un tās procesiem. Pārsvarā inženierceltniecība mūsdienās nodarbojas ar ceļu būvi, ūdens apgādi, kanalizācijām, plūdu kontroli un noslogojumu. Būtībā inženierceltniecība ir profesija, kas padara pasauli par labāku vietu apdzīvošanai.[nepieciešama atsauce]
Inženierceltniecība ir plašākā no inženierijas jomām. Būtībā, inženierija reiz sadalījās divās jomās — militārajā inženierijā un civilajā inženierijā. Inženierceltniecība joprojām ir nozare, kas apkopo daudzas un dažādas specialitātes zem viena jumta.
Profesijas apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai kļūtu par strādājošu inženieri celtnieku, ir jāpabeidz augstskola ar turpmākiem vairākiem prakses gadiem. Katra valsts pati nosaka nepieciešamo inženiera celtnieka kvalifikācijas sertifikātus. Algas šīs profesijas speciālistam ir ap 100 000 ASV dolāru gadā.
Apakšnozares
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vispārīgā inženierceltniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vispārīgā inženierceltniecība ir jomā, kurā nodarbojas ar fiksētu projektu mijiedarbību ar plašāku pasauli. Vispārīgie inženieri celtnieki strādā tuvi ar pētniekiem un specializētiem inženieriem celtniekiem, lai piemērotu un pasniegtu fiksēto projektu tās dotajā vietā, sabiedrībā un zemē, ūdens apgādes sistēmā, kanalizācijas sistēmā, zemes sadalē utt.
Būvinženierija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Būvinženierija nodarbojas galvenokārt ar tiltu, ēku, naftas platformu un citu objektu projektēšanu un analīzi. Tas sevī iekļauj izturības un spēku aprēķināšanu dotajā struktūrā. Tomēr šīs nozares speciālisti arī strādā ne tik tipiskās būvinženierijas jomās kā lidmašīnu projektēšana, kosmosa kuģu un pat biomedicīnisko iekārtu projektēšanā.
Ģeotehniskā inženierija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģeotehniskās inženierijas galvenā pētniecības tēma ir saistīta ar gruntss īpašībām, grunts daļiņu mehāniku, grunts kompresiju, nogāzēm, sintētisku materiālu izmantošanu grunts struktūrās, grunts dinamiku, grunts-celtnes mijiedarbību u.c. Ģeotehniskās inženierijas nozīmi ir grūti nenovērtēt: celtnei jābūt būvētai uz tai atbilstošu zemi.
Transporta inženierija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transporta inženierija galvenokārt nodarbojas motorizētu transporta sistēmu plānošanu un veidošanu. Tas sevī iekļauj tādas lietas, kā rindas teoriju, satiksmes plūsmas plānošanu, ceļu ģeometrisko dizainu un braucēju uzvedības modeļu veidošanu. Noslodzes operāciju simulēšana ir veikta ar satiksmes un braukšanas algoritmiem, kas var būt ļoti sarežģītas skaitļošanas problēmas. Citas, specifiskākas transporta inženierijas nozares vairāk koncentrējas uz dzelzceļu sistēmām, ostām un lidostām.
Vides inženierija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenokārt nodarbojas ar dažādu bioloģisku, ķīmisku, termisku atkritumu pārstrādi un noglabāšanu, ūdens un gaisa attīrīšanu un citiem ekoloģiskiem jautājumiem.
- Hidraulikas inženierija. Galvenokārt nodarbojas ar šķidrumu plūsmām un to transportēšanu. Pārsvarā ūdeni.
- Konstruēšanas inženierija. Apvienos sevī citu nozaru problēmu risinājumu apvienošanu un izpildīšanu. Apvieno tādas nozares kā transportēšanas inženieriju, vides inženieriju, ģeotehnisko inženieriju u.c.
Materiālu zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī nozare ir inženierijas nozare, kuras ietvaros nodarbojas ar materiālu pētīšanu ar iespējamu inženierijas izmantojumu. Pārsvarā inženierceltniecībā šī nozare pēta betonu un metālus.
|