Indijas Konstitūcija

Indijas Konstitūcijas vāks (oriģinālā kaligrāfētā un iluminētā versija)

Indijas Konstitūcija (hindi: भारतीय़ संविधान) ir valsts pamatlikums, kas nosaka politisko struktūru, pilnvaru sadalījumu, pilsoņu pamattiesības un regulē attiecības starp valdību un iedzīvotājiem. Konstitūciju 1949. gada 26. novembrī pieņēma Konstitucionālā asambleja, un tā stājās spēkā 1950. gada 26. janvārī, kad Indija tika pasludināta par republiku.

Indijas Konstitūcija ir viena no garākajām rakstītajām konstitūcijām pasaulē. Sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi). Daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti.

Indija ir federātīva republika, kas sastāv no štatiem un savienības teritorijām. Konstitūcijā ir noteikts pilnvaru sadalījums starp centrālo valdību un štatu valdībām, nosakot to kompetences.

Indijā ir parlamentāra valsts pārvaldes sistēma, kurā valsts vadītājs ir prezidents un valdības vadītājs ir premjerministrs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indijas Konstitūcija.