Karte, kurā attēlots Indonēzijas reliģiskais sastāvs
Islāms ir salīdzinoši jauna un pašlaik dominējoša reliģija mūsdienu Indonēzijas arhipelāga iedzīvotāju vidū. To praktizē līdz pat 88% valsts iedzīvotāju (aptuveni 241 miljons cilvēku 2022. gadā). Tādējādi Indonēzijas Republika ir musulmaņu valsts ar vislielāko iedzīvotāju skaitu. Visaugstākais musulmaņu procents ir Ačehas provincē, kur vietējo musulmaņu līderi ar aktīvu karadarbību centās izveidot separātu šariata valsti un izspiest no tās nemusulmaņus,[1][2] 2001. gadā kā kompromisu panākot valdības piekrišanu šariata ieviešanai viņu provincē.[3]
Vairums Indonēzijas musulmaņu pieturas pie sunnītu šafiītu skolas mācības, lai gan paši sevi biežāk neidentificē ar konkrētu skolu. Nelielā skaitā sastopami šiīti un ahmadiji. Abas šīs grupas tiek pakļautas iebiedēšanai un represijām.[4][5][6] Nav precīzi noteikta vietējā Javas sinkrētiskā islama (kebatinan) paveida lietotāju skaits, kuru politeisma un animisma palieku dēļ varas iestādes uzskata par kultūras, nevis reliģisko lietu ministrijā ietilpstošu parādību. Šīs mācības piekritēji parasti publiski pieskaita sevi kādai no valsts oficiālajām reliģijām.
Vēsturiski dažādu Indonēzijas salu iedzīvotāji agrākos laikos praktizēja budismu, bet iekšzemē — animismu, šamanismu utt. 13.—15. gadsimtā, pateicoties arābu un indomusulmaņu tirgotāju un sludinātāju darbībai, Indonēzijas iedzīvotāju vidū sāka aktīvi izplatīties islāms. 16.—19. gadsimtā islāma izplatību no arhipelāga rietumiem uz austrumiem nedaudz palēnināja portugāļu (katoļuFloresas un Timoras salas) un holandiešu (protestantu Papua) misionāru darbība. Demogrāfiskais sprādziens 20. gadsimtā izraisīja ievērojamu musulmaņu skaita pieaugumu visos valsts reģionos.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Islāms Indonēzijā.
