Islāms Ziemeļmaķedonijā

Vikipēdijas lapa
Ziemeļmaķedonijas reliģiskā struktūra pēc apdzīvotām vietām 2002. gadā. Musulmaņi (zaļā krāsā), pareizticīgie (zilā krāsā)

Islāms Ziemeļmaķedonijā (maķedoniešu: Исламот во Македонија) ir viena no Ziemeļmaķedonijas tradicionālajām reliģijām, kas tās teritorijā pastāv kopš 15. gadsimta. Maķedonijas musulmaņi pārsvarā ir sunnīti. Saskaņā ar 2002. gada tautas skaitīšanas datiem Ziemeļmaķedonijā dzīvoja aptuveni 674 000 musulmaņu jeb 33,3 % iedzīvotāju.

Islāmu piekopj galvenokārt albāņi, bet arī turki, romi un torbeši.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islāms mūsdienu Maķedonijas teritorijā plaši izplatījās līdz ar Osmaņu impērijas ekspansiju 14. un 15. gadsimtā. Pēc viduslaiku Serbijas pievienošanas Osmaņu impērijai līdz pat puse iedzīvotāju praktizēja islāmu. Daudzi slāvi, romi un albāņi pieņēma islāmu, no austrumiem ieceļoja turki un citas musulmaņu tautas. Dienvidslāvu atbrīvošanās laikā 19. gadsimtā daudzi musulmaņi aizbrauca, bet albāņu iedzīvotāju dabiskais pieaugums kompensēja musulmaņu migrācijas negatīvo līdzsvaru.

Musulmaņu skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1904. līdz 1961. gadam musulmaņu īpatsvars valstī samazinājās, bet pēc tam sāka pieaugt, 2002. gadā sasniedzot 33,33 %.[1]

Gads Musuļmaņi, skaits Musuļmaņi, %
1904 634 000 36,76%
1912 384 000 33, 47%
1921 269 000 31,43%
1948 314 603 27,29%
1953 388 515 29,78%
1961 338 200 24,05%
1971 414 176 25,14%
1981 546 437 28,62%
1991 611 326 30,06%
1994 581 203 30,04%
2002 674 015 33,33%

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No Author. «Region: Europe». Pew Research Center's Religion & Public Life Project (en-US), 2011-01-27. Skatīts: 2023-06-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]