Apskatīt Itāļu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
 |name          = Itāļu valoda
 |nativename    = ''Italiano''
 |pronunciation = [itaˈljano]
 |states        = {{ITA}}<br />{{CHE}}<br />{{SMR}}<br />{{VAT}}<br />{{SVN}}<br />{{CRO}}<br />{{BRA}}<br />{{MLT}}<br />{{ERI}}<br />{{SOM}}<br />{{ALB}}<br />{{ARG}}<br />{{CAN}}<br />{{MCO}}
 |region        = [[Dienvideiropa]]
 |latd=  | latm= | latNS = 
 |longd= |longm= |longEW = 
 |speakers      = 70 miljoni (dzimtā valoda)<br />125 miljoni (otrā valoda)
 |iso1          = it
 |iso2          = ita
 |iso3          = ita
 |familycolor   = Indoeiropiešu
 |fam2          = [[Itāļu valodas|Itāļu]]
 |fam3          = [[Romāņu valodas|Romāņu]]
 |fam4          = [[Rietumitāliešu valodas|Rietumitāliešu]]
 |script        = [[latīņu alfabēts]]
 |rank          = 20.
 |nation        = {{ITA}}<br />{{CHE}}<br />{{SMR}}<br />{{VAT}}
 |minority      = 
 |agency        = neoficiāli ''[[Accademia della Crusca]]''
 |extinct       = 
 |caption       = 
 |image         = 
 |map           = [[Attēls:Linguistic map of the Italian language.svg|center|upright=1.25|frameless]]<br>Itāļu valodas izplatība.
}}

'''Itāļu valoda''', arī '''itāliešu valoda''' (''italiano'', vai ''lingua italiana''), ir pie [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] [[romāņu valodas|romāņu valodu grupas]] piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt [[Itālija|Itālijā]]. Tā ir oficiālā valoda [[Itālija|Itālijā]], [[Vatikāns|Vatikānā]] (kopā ar [[latīņu valoda|latīņu valodu]]), [[Sanmarīno]], [[Šveice|Šveicē]] (kopā ar [[vācu valoda|vācu]] un [[franču valoda|franču]] un [[retoromāņu valoda|retoromāņu]]). Vārdu krājuma ziņā itāļu valoda ir vistuvākā [[latīņu valoda]]i. Klasiskā itāļu valoda ir stipri ietekmējusies no [[Toskāna]]s dialekta un ir kaut kas pa vidu starp Itālijas dienvidu dalmāciešu dialektiem un ziemeļdaļas galliskajiem dialektiem. Tā ir ceturtā visbiežāk apgūtā svešvaloda pasaulē.

== Gramatika ==
Itāļu valodas gramatikai ir daudz līdzību ar spāņu, franču, portugāļu, katalāņu, rumāņu un pārējām romāņu saimes valodām. Vārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis).

== Artikuli ==
Itāļu valodā tiek izdalīti divu veidu artikuli: nenoteiktie (''articoli indeterminativi'') un noteiktie (''articoli determinativi'').

'''Nenoteiktie artikuli / Articoli indeterminativi'''

* vīriešu dzimtes vienskaitlis:
'''uno''' ar vārdiem, kas sākas ar "x", "y", "z", "gn", "ps", "s impura" (s + līdzskanis) un patskani; '''un''' ar patskaņiem un visiem pārējiem līdzskaņiem.

* sieviešu dzimtes vienskaitlis: '''una''' pirms līdzskaņu, '''un' ''' pirms pat patskaņa.<ref>[[#refBerloco2018|Berloco 2018]]</ref>

Par daudzskaitļiem tiek izmantoti partitīvie artikuli, vīriešu dz. ('''dei''', '''degli'''), sieviešu dz. ('''delle''')

'''Noteiktie artikuli / Articoli determinativi'''

* vīriešu dz. vienskaitlis:
'''lo''' (daudzskaitlis: '''gli'''), kas seko tiem pašiem noteikumiem kā '''"uno"'''. ''(Lo specchio / Gli specchi)'';  '''il''' (daudzskaitlis: '''i'''), ar lietvārdiem kas sākas ar visiem pārējiem līdzskaņiem. ''(Il treno / I treni)''

* sieviešu dz. vienskaitlis: '''la''', ar lietvārdiem, kas sākas ar līdzskaņiem. Daudzskaitlis '''le''' tiek izmantots gan patskaņiem, gan līdzskaņiem.
* Gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes lietvārdiem, kas sākas ar patskaņiem, itāļu valodā lieto '''L' '''.
''L'amica / Le amiche''          ''L'orologio / Gli orologi''
''L'estate / Le estati''         ''L'albero / Gli alberi'' 
''L'artista / Le artiste''       ''L'artista / Gli artisti''
Tāpat kā "artista/i" gadījumā daži lietvārdi ir derīgi gan vīriešiem, gan sievietēm.

== Lietvārdi / I sostantivi ==

Galvenie lietvārdu galarezultāti ir šādi:

* vīriešu dz. vienskaitlis in '''-o''', daudzskaitlis in '''-i''': il tren'''o''', i tren'''i'''
* vīriešu dz. vienskaitlis in '''-e''', daudzskaitlis in '''-i''': il fior'''e''', i fior'''i'''
* sieviešu dz. vienskaitlis in '''-a''', daudzskaitlis in '''-e''': scal'''a''', scal'''e'''
* sieviešu dz. vienskaitlis in '''-e''', daudzskaitlis in '''-i''': luc'''e''', luc'''i'''

Dažas formas ir atšķirīgas:

* vīriešu dz. vienskaitlis in '''-a''', daudzskaitlis in '''-i''': il poet'''a''', i poet'''i'''
* Daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi beidzas ar "-o", piemēram, "foto" un "radio", un tie nemainās daudzskaitlī. '''''La''' radio / '''Le''' radio''
* Tā vietā daži sieviešu dz. sinoniskie lietvārdi, kas beidzas ar "-o", to plurālisma beigās ir "-i": ''La mano / Le mani''
* Lietvārdi, kas beidzas ar akcentētu zilbi, paliek nemainīgi: ''Il papà / I papà''. Tā notiek arī ar aizgūtiem lietvārdiem: ''Il computer / I computer''
* Kad sieviešu dz. lietvārdi beidzas ar "-ca" vai "-ga", tie attiecīgi kļūst par "-che" un "-ghe", ja daudzskaitlī: ''L'amica / Le amiche'', ''L'alga /Le alghe''
* Lietvārdi, kas beidzas ar "-i", nemainās: ''La crisi / Le crisi'', ''Il bikini / I bikini''.

== Īpašības vārdi ==
=== Kvalitatīvie īpašības vārdi / Gli aggettivi qualificativi ===

Noteikumi par īpašības vārdu būtībā ir šādi:

{| border=1 cellspacing=3 class="wikitable" 
! Dzimte
! vienskaitlis
! daudzskaitlis 
|-
|    vīriešu
|   '''-o'''  (''rosso'')
|   '''-i'''  (''rossi'')
|-
|    sieviešu
|    '''-a'''  (''rossa'')
|   '''-e'''  (''rosse'')
|-
|    vīriešu<br />sieviešu
|    '''-e'''  (''verde'')
|   '''-i'''  (''verdi'')
|-
|}

=== Gli aggettivi possessivi ===

Lai gan latviešu valodā ir gadījumi, itāļu valodā ir īpaši vārdi, kas jāizmanto pirms lietvārda, lai izteiktu valdījumu.

{|class="wikitable"  width=90% 
|- bgcolor=#f0ffff
!persona||vīriešu dzimte vienskaitlī||sieviešu dzimte vienskaitlī||vīriešu dzimte daudzskaitlī||sieviešu dzimte daudzskaitlī
|- align=center
| es ||mio||mia||miei||mie
|- bgcolor=#f0f0f0 align=center
| tu ||tuo||tua||tuoi||tue
|- align=center
| viņš / viņa ||suo, proprio||sua, propria ||suoi, propri ||sue, proprie
|- bgcolor=#f0f0f0 align=center
| mēs ||nostro||nostra||nostri||nostre
|- align=center
| jūs ||vostro||vostra||vostri||vostre
|- bgcolor=#f0f0f0 align=center
| viņi / viņas ||loro, proprio||loro, propria||loro, propri||loro, proprie
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* {{grāmatas atsauce |last=Simone |first=Raffaele |year=2010 |title=Enciclopedia dell'italiano |publisher=Treccani |isbn= |ref=refSimone2010}}
* {{grāmatas atsauce |last=Berloco |first=Fabrizio |year=2018 |title=The Big Book of Italian Verbs: 900 Fully Conjugated Verbs in All Tenses. With IPA Transcription, 2nd Edition |publisher=Lengu |isbn=9788894034813 |url=https://books.google.lv/books?id=DYynDwAAQBAJ&pg=PA3#v=onepage&q&f=false |ref=refBerloco2018}}
* {{grāmatas atsauce |last=Palermo |first=Massimo |year=2015 |title=Linguistica italiana |url=https://archive.org/details/linguisticaitali0000pale |publisher=Il Mulino |isbn=9788815258847 |ref=refPalermo2015}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.letonika.lv/article.aspx?id=IT_atveide Letonika.lv Par itāļu personvārdu atveides principiem]
* [http://www.dipionline.it/dizionario/ dipi. dizionario di pronuncia italiana online] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181009051700/http://www.dipionline.it/dizionario/ |date={{dat|2018|10|09||bez}} }}

{{Val-aizmetnis}}

{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Romāņu valodas]]
[[Kategorija:Itālijas valodas]]
[[Kategorija:Šveices valodas]]
[[Kategorija:Itāļu valoda]]