Apskatīt Ivrits izejas kodu

{{Valodas infokaste
 | name          = Ivrits
 | nativename    = {{lang|he|עִבְרִית}} ''{{lang|he-Latn|'Ivrit}}''
 | pronunciation = {{IPA|[ʔivˈrit]}} (standarta Izraēlas), <br />{{IPA|[ʕivˈɾit]}} (Izraēlas [[Sefardi|sefardu]]), <br />{{IPA|[ʕivˈriθ]}} ([[Mizrahi ebreji|mizrahi]]), <br />{{IPA|[ˈivʀis]}} ([[aškenazi]])
 | region        = [[Izraēla]] un citas zemes, to vidū [[Argentīna]], [[Beļģija]], [[Brazīlija]], [[Čīle]], [[Kanāda]], [[Zviedrija]] [[Francija]], [[Vācija]], [[Irāna]], [[Libāna]], [[Nīderlande]], [[Nigērija]], [[Krievija]], [[Panama]], [[Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Urugvaja]]. [[Jūdaisms|Jūdaisma]] [[liturģiskā valoda]] vairāk nekā 3500 gadus
 | speakers      = 9 miljoni<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/><br />izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta
 | familycolor   = Afroaziātu
 | fam1          = [[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]]
 | fam2          = [[Semītu valodas|Semītu]]
 | fam3          = [[Rietumsemītu valodas|Rietumsemītu]]
 | fam4          = [[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]]
 | fam5          = [[Ziemeļrietumsemītu valodas|Ziemeļrietumsemītu]]
 | fam6          = [[Kanaaniešu valodas|Kanaaniešu]]
 | script        = [[ebreju alfabēts]] 
 | nation        = {{ISR}}
 | agency        = [[Ebreju valodas akadēmija]]<br />({{val-he|האקדמיה ללשון העברית}}, {{Unicode|''HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit''}})
 | iso1          = he
 | iso2          = heb
 | lc1= heb | ld1= Mūsdienu ivrits | ll1= Ivrits
 | lc2= hbo | ld2= Senebreju valoda
|image=[[Attēls:1_QIsa_example_of_damage_col_12-13.jpg|214px]]|caption=Fragments no [[Jesajas grāmata|Jesajas grāmata]] 2. gs. p.m.ē. manuskripta}}

'''Ivrits'''<ref name="ivrits"/> ({{lang|he|עִבְרִית}}, ''{{lang|he-Latn|‘ivrit}}'') ir [[semītu valodas|semītu]] saimes mūsdienu [[ebreji|ebreju]] [[valoda]], kas ir [[Izraēla]]s valsts valoda. Ivrita senā forma [[senebreju valoda]] ir [[jūdaisms|jūdaisma]] liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, [[sefardi]] to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni [[Izraēla]]s iedzīvotāju<ref name="esl.fis.edu"/><ref name=ucl.ac.uk/> un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers/><ref name=Behadrey-Haredim/>

== Statuss ==
2018. gadā pieņemtais Pamatlikums "Izraēla — ebreju tautas valsts" noteica, ka ivrits ir vienīgā Izraēlas [[valsts valoda]] ([[arābu valoda]] zaudēja oficiālās valodas statusu, taču tai ir piešķirts īpašs statuss).

== Skatīt arī ==
* [[Jidišs]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name=israel-hayom-hebrew-speakers>{{ziņu atsauce | last= Klein | first= Zeev | title= A million and a half Israelis struggle with Hebrew | url= http://www.israelhayom.com/site/newsletter_article.php?id=8065 | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | newspaper= Israel Hayom | date= 2013. gada 18. marts | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131104001556/http://www.israelhayom.com/site/newsletter_article.php?id=8065 | archivedate= 2013. gada 4. Novembris }}</ref>

<ref name=Behadrey-Haredim>{{tīmekļa atsauce | authors= Nachman Gur, Behadrey Haredim | title= Kometz Aleph – Au• How many Hebrew speakers are there in the world? | url= http://www.bhol.co.il/article_en.aspx?id=52405 | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131104025104/http://www.bhol.co.il/article_en.aspx?id=52405 | archivedate= 2013. gada 4. Novembris }}</ref>

<ref name="ivrits">Netiek saukta par ebreju valodu, lai atšķirtu no [[jidišs|jidiša]], [[ladino]] vai citām [[ebreju valodas|ebreju valodām]]</ref>

<ref name=esl.fis.edu>{{tīmekļa atsauce | title= The differences between English and Hebrew | url= http://esl.fis.edu/grammar/langdiff/hebrew.htm | work= Frankfurt International School | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131106053751/http://esl.fis.edu/grammar/langdiff/hebrew.htm | archivedate= 2013. gada 6. Novembris }}</ref>

<ref name=ucl.ac.uk>{{tīmekļa atsauce | title= Hebrew - UCL | url= http://www.ucl.ac.uk/clie/learning-resources/sac/hebrew | work= University College London | accessdate= 2013. gada 2. novembrī | archiveurl= https://web.archive.org/web/20131106121157/http://www.ucl.ac.uk/clie/learning-resources/sac/hebrew | archivedate= 2013. gada 6. Novembris }}</ref>
}}

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=he|Ivrita valoda}}
* [https://web.archive.org/web/20190901030859/https://www.milingua.com/ Ivrita kursi tiešsaistē]
* [https://web.archive.org/web/20071231112738/http://pagesperso-orange.fr/babel-site/ivrit.htm ''Hebrew is Easy'']
* [http://www.ancient-hebrew.org/index.html ''Ancient Hebrew Research Center'']es
* [https://web.archive.org/web/20080616075855/http://www.dicts.info/dictlist1.php?l=Hebrew Ivrita vārdnīcu kolekcija]
* [http://www.adath-shalom.ca/history_of_hebrewtoc.htm Senebreju un mūsdienu ebreju valodas vēsture]
* [https://web.archive.org/web/20190901030900/https://hebrewtoday.com/ ''Learn Hebrew'']
* [[Ghil'ad Zuckermann|Zuckermann, Ghil'ad]], 2003. [https://www.palgrave.com/gp/book/9781403917232 ''Language Contact and Lexical Enrichment in Israeli Hebrew'']. Palgrave Macmillan. ({{ISBN|9781403917232}} / {{ISBN|9781403938695}})

{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ivrits| ]]