Izlaides starpība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Izlaides starpība ir starpība starp faktisko ekonomikas izlaidi un ekonomikas maksimālo iespējamo izlaidi, izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valsts ražošanas jaudas starpība var būt pozitīva vai negatīva. Negatīvā izlaides starpība norāda, ka faktiskā ekonomiskā izlaide ir zemāka par visas ražošanas jaudas izlaidi valstī, bet pozitīva izlaide norāda ekonomiku, kas pārspēj cerības, jo tā faktiskā jauda ir augstāka par atzīto maksimālo jaudu. Negatīvā izlaides starpība ir reta.[1]

Izlaides starpība ir plaisa, kas pastāv starp ilgtermiņa kopējo piedāvājuma līkni (LRAS līkni) un reālo īstermiņa izlaides līdzsvara līmeni (reālais IKP). Tie var būt pozitīvi, ja līdzsvars ir lielāks par valūtu LRAS vai negatīvs, ja tas ir mazāks par LRAS.[2]

Ražošanas starpība, gan pozitīva, gan negatīva, ir nelabvēlīgs ekonomikas rādītājs, vismaz attiecībā uz efektivitāti. Pozitīva izlaides starpība liecina par lielu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem ekonomikā, ko var uzskatīt par labvēlīgu ekonomikai. Tomēr pārmērīgi liela pieprasījuma ietekme ir tāda, ka uzņēmumiem un darbiniekiem ir jāstrādā ārpus maksimālā efektivitātes līmeņa, lai apmierinātu pieprasījumu. Pozitīva izlaides starpība parasti veicina inflāciju ekonomikā, jo reizē ar pieaugošo pieprasījumu palielinās gan darbaspēka izmaksas, gan preču cenas.[1] Alternatīvi negatīvā produkcijas izlaide norāda uz preču un pakalpojumu pieprasījuma trūkumu ekonomikā un var novest pie tā, ka uzņēmumi un darbinieki darbojas zem to maksimālā efektivitātes līmeņa. Negatīvā izlaides starpība liecina par lēnu ekonomiku un liecina par IKP pieauguma tempa kritumu un iespējamo lejupslīdi, jo algas un preču cenas parasti kritās, kad vispārējais ekonomikas pieprasījums ir zems. Izlaides starpība ir sarežģīta metrika precīzai aprēķināšanai, jo ir grūti novērtēt ekonomikas optimālo darbības efektivitātes līmeni.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]