Izmaiņas punkts
a) - ar līdzās novietotiem ceļiem;
b) - ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem;
c) - ar gareniski novietotiem ceļiem.
Izmaiņas punkts ir sadales punkts vienceļa dzelzceļa līnijās ar vienkāršu ceļu izveidojumu, kas paredzēts galvenokārt vilcienu krustošanās un apdzīšanas operācijām. Nepieciešamības gadījumos izmaiņas punktos var nelielos apmēros izpildīt kravas un pasažieru operācijas. Visbiežāk izmaiņas punktos ir 3 sliežu ceļi (kopā ar galveno); var būt no 2 līdz 4. Tajos mēdz būt pasažieru stacijas ēka ar stacijas dežuranta telpām, sakaru ierīces, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, pārmiju posteņi. Izmaiņas punkti parasti tiek uzskatīti par starpstacijām.
Vilcienu krustošanās ir pretējos virzienos (pāra un nepāra) ejošu vilcienu izmainīšanās vienceļa līnijā. Apdzīšana ir situācija, kad vilcienu, kas pienācis stacijā, apsteidz cits, ātrāks vilciens. Parasti apdzenamais ir preču vilciens, ko apdzen pasažieru vilciens.
Izmaiņas punkti Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Treknrakstā iezīmēti funkcionējoši izmaiņas punkti, uz kuriem iespējams aizbraukt ar pasažieru vilcienu.
Izmaiņas punktu veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar līdzās novietotiem ceļiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ir visizplatītākais izmaiņas punkta veids. Tajā sliežu ceļi ir izvietoti paralēli cits citam, ir apmēram vienādā garumā un saplūst kopā pie izmaiņas punkta robežām. Šāds izmaiņas punkts aizņem relatīvi maz vietas garumā, tā kompaktums atvieglo vadību, uz jebkura blakusceļa var pieņemt gan pāra, gan nepāra virzienu vilcienus. Tomēr šādā starpstacijā vilcieni nevar izmainīties, vienu no tiem neapstādinot.
Ar gareniski novietotiem ceļiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gareniskajā izmaiņas punktā sliežu ceļi nobīdīti pretim vilcienu kustībai. Šāds izmaiņas punkts ir vismaz divreiz garāks, nekā ar paralēliem ceļiem.
Ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā gareniskajā izmaiņas punktā, šādā starpstacijā pārmijas atrodas stipri tālu viena no otras, kas apgrūtina to rokas vadību.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu tehniskās ekspluatācijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 318. lpp.