Dzelzceļa stacija

Vikipēdijas lapa
Šķirotavas stacija Rīgā

Dzelzceļa stacija ir dzelzceļa sadales punkts ar ceļu izvērsi, kur notiek ne tikai vilcienu izmaiņa un apdzīšana, bet arī kravu iekraušana un izkraušana, pasažieru operācijas; lielākās stacijās — arī vilcienu sastāvu formēšana un sagatavošana nosūtīšanai. Stacijas ir galvenās dzelzceļa ražojošās un saimnieciskās vienības uz līnijām. Stacijās notiek arī vilcienu apskate, vagonu padošana uz kraušanas punktiem un kravas un pārvadājumu dokumentu (SMGS) izsniegšana saņēmējiem, ritošā sastāva remonts un tehniskā apkope.

Neprofesionālā saziņā par stacijām mēdz dēvēt arī pasažieru pieturas punktus (pieturas), kur nav ceļu izvērses.

Staciju veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kravas stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Torņakalna preču stacija

Kravas stacijas jeb preču stacijas galvenokārt paredzētas kravu operācijām — kravu pieņemšanai, nosūtīšanai, iekraušanai, izkraušanai, šķirošanai, izsniegšanai saņēmējiem. Tajās notiek kravu sastāvu formēšana un izformēšana. Kravas stacijās ir kravu operācijām atbilstošs sliežu ceļu izveidojums un nepieciešamais aprīkojums — noliktavas, kravu platformas, iekraušanas un izkraušanas laukumi un mehānismi, vagonu svari. Ir specializētas kravas stacijas, kas paredzētas noteiktu kravu (piemēram, akmeņogļu vai kokmateriālu) apkalpošanai. Pie kravas stacijām pieder arī ostu stacijas, ko ierīko ostu tuvumā, ja ir liela kravu plūsma no dzelzceļa uz ūdens transportu vai otrādi.

Rīgas Krasta kravas stacija pie Rīgas tirdzniecības ostas

Šķirošanas stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Šķirošanas stacija

Šķirošanas stacijas ierīko vietās, kur rodas, izbeidzas vai sazarojas lielas kravu plūsmas. Tās paredzētas vilcienu sastāvu formēšanai un izformēšanai.

Iecirkņa stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecirkņa stacijas ir sadales punkti, kas paredzēti tranzītvilcienu (kravas un pasažieru) apstrādāšanai, pievedceļu apkalpošanai, manevru operāciju veikšanai. Iecirkņa stacijās notiek lokomotīvju un vilcienu brigāžu nomaiņa.

Pasažieru stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dubultu zonas pasažieru stacija. Vidējais sliežu ceļš paredzēts vilcienam, kam šeit ir maršruta beigas.

Pasažieru staciju pamatuzdevums ir pasažieru pārvadājumu apkalpošana un tās būvē lielās pilsētās. Pasažieru stacijās tiek pārdotas biļetes, tajās notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, bagāžas un pasta sūtījumu apkalpošana, lielākās stacijās — pasažieru vilcienu formēšana un ekipēšana (pasažieru tehniskās stacijas jeb vagonu parki) un lokomotīvju padošana. Pasažieru stacijās ir pasažieru stacijas ēka ar uzgaidāmajām telpām un pasažieru peroni vai platformas. Piepilsētas iecirkņos mēdz būt zonu stacijas, kur ir piepilsētas pasažieru vilcienu maršrutu galapunkti (piemēram, Dubultu stacija). Tajās ir pieņemšanas un nosūtīšanas atgriešanas ceļi vai strupceļi.

Starpstacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpstacijas paredzētas pasažieru, kravu un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu vilcienu kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī izmaiņas un apdzīšanas punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās kravu operācijas.

Mezgla stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezgla stacijas ir stacijas, kurām piekļaujas vismaz trīs virzienu dzelzceļa līnijas.

Saskares stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskares stacijas ir sadales punkti, kas savieno dzelzceļa līnijas ar atšķirīgu tehnisko specifikāciju (piemēram: līnijas ar dažādiem vilces veidiem (līdzstrāva, maiņstrāva, dīzeļa vilce); atšķirīgs sliežu platums). Latvijā tipiska saskares stacija ir Gulbenes stacija, kur savienojas Pļaviņu—Gulbenes platsliežu līnija un Gulbenes—Alūksnes šaursliežu līnija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]