Jēkaba kanāls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jēkaba kanāls
Jēkaba kanāls Pirmā pasaules kara laikā
Jēkaba kanāls Pirmā pasaules kara laikā
Jēkaba kanāls (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Svēte
56°38′18″N 23°41′22″E / 56.63833°N 23.68944°E / 56.63833; 23.68944
Ieteka Driksa
56°39′18″N 23°43′38″E / 56.65500°N 23.72722°E / 56.65500; 23.72722Koordinātas: 56°39′18″N 23°43′38″E / 56.65500°N 23.72722°E / 56.65500; 23.72722
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Jelgavas pilsētas un pils plāns 1700. gada kartē.
Jēkaba kanāls (Jakobskanal, oranžā krāsā) 1917. gada kartē. Tolaik aizbērtā daļa iezīmēta ar dzeltenu krāsu

Jēkaba kanāls Jelgavas plānos parādījās pēc 1652. gada hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (valdīja laikā no 1638. līdz 1681. gadam).[1] Kanāls stiepās 3 km garumā no Svētes upes līdz Driksai, mūsdienu Dambja ielas un Krišjāņa Barona ielas vietā. Tam bija trīs slūžu dīķi. Kanāls apgādāja Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu un tās nocietinājumu grāvjus ar ūdeni un kalpoja kā ūdens ceļš preču pārvadāšanai. 1797. gadā pie Jēkaba kanāla uzcēla dzirnavas, kas 1881. gadā tika pārbūvētas. Aizsērējušo kanālu pakāpeniski aizbēra līdz 1936. gadam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kanāla rakšanas darbi sākās pēc Otrā Ziemeļu kara beigām un hercoga Jēkaba atbrīvošanas no zviedru gūsta ap 1652. gadu, kad viņš ar lielu sparu sāka strādāt pie savas valsts saimniecības atjaunošanas. Ap Jelgavas pili un pilsētu 1648. gadā sāka izbūvēt jaunus nocietinājumus (pēc holandiešu sistēmas veidotus nocietinājuma vaļņus, kuru taisnās daļa — karatīnes — savienoja 13 bastionus).

Pirmo izraka kanāla pilsētas daļu no tirgus laukuma, kur atradās ūdensdzirnavas ūdens līmeņa pacelšanai, līdz pilsētas nocietinājumiem tagadējās Lielās ielas galā. Lai pilsētas nocietinājumu grāvjiem pievadītu papildus ūdeni no Svētes upes, izraka platu kanālu gar tagadējo Dambja ielu un pie nocietinājumiem ierīkoja slūžas ūdens līmeņa regulēšanai. Kanāla rakšanu pabeidza neilgi pirms hercoga Jēkaba nāves 1681. gadā.

Kad 19. gadsimta sākumā Jelgavas pilsētas vaļņus nojauca, izveidoja Slūžu ielu, kuru 1920. gados apvienoja ar Zāģeru ielu un nosauca par I Valles jeb Vaļņu ielu. Līdz 1931. gadam aizbēra baseinu tirgus laukumā un kanāla posmu līdz Sv. Annas baznīcai. Slūžu dīķa vietā izveidoja laukumu, apkārt tam labiekārtoja skvēru un nosauca par Slūžu laukumu. Sakarā ar ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona 200 gadu jubileju Jelgavas dome nolēma pārdēvēt Slūžu laukumu par Vašingtona laukumu, bet Dambja ielu par Vašingtona prospektu. Vašingtona laukumu izmantoja 3. Jelgavas kājnieku pulka parāžu rīkošanai un valsts svētku svinībām. Vācu okupācijas laikā bijušajā Slūžu laukumā izbūvēja betona baseinu – ūdens rezervuāru ārkārtas situācijai, ko aizbēra 1980. gados.[2]

Senas kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavas karte ar Jēkaba kanālu (ap 1930).

Kanāla fotogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kurland (Geschichte) no Meyers Konversationslexikon, Verlag des Bibliographischen Instituts, Leipzig und Wien, Vierte Auflage, 1885-1892
  2. Slūžas, Vašingtons un “Laika rats” Archived 2020. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Inese Deksne, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste