Pāriet uz saturu

Japāņu mīkla

Vikipēdijas lapa
Japāņu mīklas risināšanas animācija

Japāņu mīkla ir mīkla kurā, pēc dotajiem norādījumiem iekrāsojot rūtiņas, jāiegūst attēls. Mīkla izgudrota 1987. gadā Japānā. Japāņu mīklu veido četrstūrains rūtiņu laukums, kura malās ir skaitļi, kas apzīmē iekrāsojamās rūtiņas un to krāsu, ja minamais attēls nav vienkrāsains. Katrs skaitlis apzīmē cik blakus esošas rūtiņas, kas veido vienotu grupu, jāiekrāso līdzās esošajā laukuma līnijā. Skaitļi ir izkārtoti tādā secībā, kādā iekrāsojamas rūtiņas laukumā. Starp iekrāsoto rūtiņu grupām ir jābūt vismaz vienai neiekrāsotai rūtiņai. Lai atvieglotu rūtiņu skaitīšanu, laukums parasti ir sadalīts lielākos, parasti 5x5 rūtiņu laukumos. Mīklu risina, balstoties uz loģiku un tajā attēlotais parasti nav svarīgs risināšanas procesā - pat tad, ja ir skaidrs, kas redzams attēlā, minēt uz labu laimi nav ieteicams, jo kļūdas ir gandrīz neiespējami izlabot.

Mīklu parasti sāk minēt ar lielākajām rūtiņu grupām, jo pat ja šāda grupa neaizpilda visu līniju, var noteikt, kuras rūtiņas noteikti ir iekrāsotas. Piemēram, ja līnijā ir 10 rūtiņas, bet jāiekrāso tikai 8, nav iespējams skaidri noteikt, kur atrodas tās 2 rūtiņas, kas nav jāiekrāso. Taču izskaitot 8 rūtiņas no katras laukuma malas, redzams, ka 6 pa vidu esošās rūtiņas pārklājas, tātad tās būs iekrāsotas. Šo metodi iespējams pielietot arī ar nelielām rūtiņu grupām, ja to ir pietiekami daudz, lai noteiktu katras aptuveno atrašanās vietu. Kad iekrāsota daļa no rūtiņām, bet nav atminētas grupu robežas, iespējams izskaitīt, kur ir aptuvenās grupas robežas. Piemēram, ja grupā ir 3 rūtiņas, bet iekrāsota tikai 1 no tām, iespējams secināt, ka grupa stiepjas divas rūtiņas vienā vai otrā virzienā no iekrāsotās. Arī neiekrāsotajām rūtiņām ir liela nozīme mīklas risināšanā, tāpēc vēlams atzīmēt rūtiņas, kuras nevar būt iekrāsotas. Kad atklātas vairākas neiekrāsotās rūtiņas, iespējams ar pirmo divu metožu palīdzību atkārtoti precizēt iekrāsoto rūtiņu atrašanās vietas. Balstoties uz iekrāsojamo grupu garumu, iespējams arī precizēt, kuras rūtiņas nav iekrāsotas. Piemēram, ja līnijā ir divas rūtiņu grupas, kuru garums ir 2 un 3 rūtiņas, bet starp līnijā esošajām rūtiņām, kas atzīmētas kā neiekrāsotas, ir 1 rūtiņu liela starpa, var secināt, ka arī šī 1 rūtiņa nav iekrāsota. Tāpat pēc iekrāsojamo grupu garuma un skaita iespējams atminēt arī iekrāsotās rūtiņas. Piemēram, ja līnijā ir divas 2 rūtiņu grupas, starp kurām ir vienu rūtiņu liela atstarpe, bet norādīts, ka jābūt 5 rūtiņu garai grupai, rūtiņa, kas veido atstarpi ir iekrāsojama.

Dažu risināšanas metožu piemēri