Johans Georgs Švarcs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Johans Georgs Švarcs
Johann Georg Eugen Schwartz
Johans Georgs Švarcs
Personīgā informācija
Dzimis 1751. gadā
Transilvānija, Habsburgu impērija
Miris 1784. gada 17. februārī
Maskavas guberņa, Krievijas impērija
Tautība vācietis

Johans Georgs Švarcs (vācu: Johann Georg Eugen Schwartz, krievu: Иван Григорьевич Шварц, 1751-1784) bija vācu cilmes krievu izglītības darbinieks un brīvmūrnieks, Maskavas universitātes profesors, rakstnieks, Nikolaja Novikova līdzgaitnieks un domubiedrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Georgs Eižens Švarcs dzimis 1751. gadā Habsburgu impērijas Transilvānijas daļā. Studēja Jēnas universitātē, pēc krievu kņaza Gavrila Gagarina uzaicinājuma 1776. gadā devās uz Krievijas impērijai pievienoto Mogiļevu, kur kļuva par viņa radinieka A. Rahmanova mājskolotāju. 1779. gadā Švarcs pārcēlās uz Maskavu, kur, patiecoties brīvmūrnieku ieteikumiem, ieguva Maskavas universitātes vācu valodas lektora vietu un dedzīgi iestājās par krievu izglītības sistēmas reformēšanu. Maskavas universitātes konference atzinīgi novērtēja viņa plānus izdot jaunas mācību grāmatas. Šajā laikā viņš iepazinās ar žurnālistu un grāmatizdevēju Nikolaju Novikovu, kurš kļuva par Švarca ideju atbalstītāju līdz pat viņa mūža galam.

Pateicoties savu draugu ziedojumiem, Švarcs 1779. gada 13. novembrī pie Maskavas universitātes nodibināja Pedagoģisko semināru krievu skolotāju sagatavošanai. 1780. gadā viņš tika ievēlēts par Maskavas universitātes filozofijas profesoru, no 1781. gada viņš pasniedza vācu valodu ģimnāzijā pie Maskavas universitātes.

Pēc atgriešanās no ārzemju ceļojuma Švarca veselības stāvoklis pasliktinājās un no 1782. gada augusta viņš bija spiests samazināt savu pedagoģisko slodzi Maskavas universitātē, vairāk laika veltīdams ezotēriskām nodarbēm un rozenkreiceru ordeņa veidošanai. 1782. gada 6. novembrī ar viņa līdzdalību tika nodibināta "Draudzīgā biedrība" (Дружеское общество), kuras oficiālais mērķis bija mācību grāmatu iespiešana, dabaszinātņu, seno valodu, vēstures zināšanu izplatīšana un 35 jaunekļu izglītošana seminārā. Pēc ilgas slimošanas viņš mira 1784. gada 17. februārī.

Brīvmūrnieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Georgs Švarcs 1776. gadā tika uzņemts kņaza Trubeckoja vadītajā brīvmūrnieku ložā Maskavā, tajā pašā gadā bija viens no Mohiļevas ložas „Herkuless šūpulī” dibinātājiem un 1779. gadā kļuva par tās vadītāju. 1779. gadā viņš devās uz Jelgavu, kur tika uzņemts ložā „Ernst zum rothen Adler“. Pēc pārcelšanās uz Maskavu 1779. gadā viņš kļuva par ložas „Draudzība/Trīs zobeni” meistara vietnieku, 1780. gadā nodibināja ložu „Harmonija” („Eintracht”).

1781. gadā Švarcs tika izvēlēts par Krievijas brīvmūrnieku pārstāvi Vilhelmbādes konventā. Vispirms viņš devās uz Pēterburgu, tad uz Jelgavu, kur Livonijas kapitulā tika iesvētīts „Zelta un Rožukrusta ordenī” ar ordeņa vārdu Garganus, tālāk ar brīvmūrnieku lielmeistara ieteikuma vēstuli devās uz Berlīni un Braunšveigu. No brīvmūrnieku Augstākās Direktorijas vadītāja Johana Kristiana Antona Tedena Švarcs saņēma pilnvaras kļūt par Krievijas rozenkreiceru vadītāju. Pēc atgriešanās Krievijā viņš 1782. gadā dibinātāja Rožukrusta ordeņa teorētisko grādu Maskavā.

1783. gadā Švarcs kļuva par Maskavas ložas „Pie Trīs karogiem“ (Zu den drei Fahnen) vadītāju un Striktās Observances VIII provinces Maskavas kapitula locekli un kancleru.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5