Johans Gothelfs Lindners

Johans Gothelfs Lindners; Johann Gotthelf Lindner
Personīgā informācija
Dzimis	1729. gada 11. septembrī ; Štolpa Pomerānija (tagad Polija)
Miris	1776. gada 29. martā (46 gadi); Kēnigsberga, Prūsija (tagad Krievija)
Tautība	vācietis
Nodarbošanās	pedagogs un rakstnieks

Johans Gothelfs Lindners (vācu: Johann Gotthelf Lindner, 1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks. Rīgas Domskolas rektors un inspektors (1755—1766), vēlāk Kēnigsbergas universitātes profesors (1766—1776).

Dzīvesgājums

Dzimis 1729. gada 11. septembrī Šmolzinas (vācu: Schmolsin) ciemā pie Štolpas Pomerānijā. Studēja Kēnigsbergas universitātē teoloģiju un filozofiju, 1749. gadā ieguva filozofijas maģistra grādu. Pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā, strādāja Rīgas Domskolā.

1766. gadā atgriezās Kēnigsbergas universitātē, kur tika ievēlēts par poēzijas profesoru, 1773. gadā viņš aizstāvēja teoloģijas zinātņu doktora grādu. Darbojās Karaliskajā Vācu biedrībā un brīvmūrnieku ložā Zu den drei Kronen. Miris 1776. gada 29. martā Kēnigsbergā.

Viņa dēls bija žurnālists Frīdrihs Georgs Ludvigs Lindners, kas darbojās Dienvidvācijā.^[1]

Darbi

Abhandlung von der Sprache überhaupt, und insbesondre eines Landes, nebst einer Sammlung einiger Liefländischen Provinzialwörter und Ausdrücke. In: Beitrag zu Schulhandlungen. Königsberg 1762, S. 207-256 (vāciski)
De eo, quod est poeticum in Sacra Scriptura. Teoloģijas zinātņu doktora disertācija: 1773, 47 S. (Pilns teksts latīniski).
Lehrbuch der schönen Wissenschaften, insbesondere der Prosa und Poesie. 2 Bände, 1767/1768. 1. Band, Königsberg und Leipzig 1767
Kurzer Inbegriff der Ästhetik , Redekunst und Dichtkunst. 2 Bände, 1771/1772.

Atsauces

↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[1] Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[1]