Johans Stenders (mācītājs)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Johans Stenders (Johann Stender, 1864–1945) bija Sunākstes luterāņu mācītājs (1894–1918), Kārļa Gotloba Stendera dēls.

Pildot Sunākstes draudzes palīgmācītāja pienākumus (1893–1894), 1893. gadā Johans Stenders atsaucās uz Augusta Bīlenšteina lūgumu iesūtīt vietvārdus, un savāca tos no Lielsunākstes, Piksteres, Ieķengrāves, Vārenbrokas un Žievaltu muižu zemniekiem.

1905. gada revolūcijas laikā viņš turpināja noturēt dievkalpojumus, bet 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri viņa mācītājmuižā ieradušies bruņoti revolucionāri.[1] Pēc revolūcijas apspiešanas viņš bija naidīgi noskaņots pret jebkādām latviešu biedrībām savā draudzē, 1912. gadā uz viņu mājupceļā pēc dievkalpojuma esot šauts ar skrotīm.

Pēc tam, kad Pirmā pasaules kara laikā mācītājmuižu 1917. gadā nopostīja, Johans Stenders 1918. gadā aizceļoja uz Vāciju, kur mira Potsdamā 1945. gadā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Revolucionāro notikumu apraksts Sunākstes draudzē, ņemot vērā arī kaimiņu draudzes. No: Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. Ar O. Nonāca priekšvārdu un sakārtojumu. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.– 147. lpp.
  2. Māra Grudule. Stenderu dzimta Sēlijā. LZA vēstis 2010; 64(5/6): 79-95