Jānis Juškēvičs

Vikipēdijas lapa

Jānis Juškēvičs, arī Jans Juškēvičs[1] (1886—1961) bija latviešu vēsturnieks un rakstnieks. Neilgu laiku bijis menonītu mācītājs.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1886. gada 14. jūlijā Rīgā amatnieka ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā. Iestājās Krievijas impērijas armijā, piedalījās Krievijas—Japānas karā, ievainots. Pēc atgriešanās dzimtenē pievērsās publicistikai un vēsturei. Pirmā publikācija 1910. gadā "Kaujas tēlojums no japāņu kara", 1911. gadā publicēja pētījumu par prūšu melno huzāru iznīcināšanu Olaines pagasta Tīreļos 1812. gada kara laikā.

Studēja Rīgas Herdera institūta filoloģijas nodaļā, pēc tā beigšanas strādāja par Rīgas pilsētas arhivāru, no 1929. gada par Pieminekļu valdes darbinieku. Pētīja Zviedrijas, Nīderlandes un Vācijas arhīvus. Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz uz ASV, kur dzīvoja Linkolnā, Nebraskas štatā. Miris 1961. gadā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jonck'a latviešu kabatas vārdnīcas 1. daļa: vācu-latviešu. Sastādījis J. Juškēvics. Teil 1. deutsch-lettisch, herausgegeben von J. Juszkiewicz. Rīga: Jonck & Polievski [1927]
  • Koknese. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1927. 7/8, 39.—43. lpp.
  • Kurzemes hercogi un viņu laikmets. Sērija "Jaunais Zinātnieks". Rīga: Valters un Rapa, 1935. — 77 lpp.
  • Vecā Rīga. Sērija "Jaunais Zinātnieks". Rīga: Valters un Rapa, 1936. (atkārtots izdevums 1994)
  • Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga: Valstpapīru spiestuve, 1931. (atkārtots izdevums 1993)
  • Kauja pie Saules 22. septembrī 1236. gadā. Aizsargs. 1926. 140.—143. lpp.
  • Daugavgrīva no 13. līdz 20. gadsimtam. No: Krasta artilērijas pulks. Daugavgrīva. Rīga: Krasta artilērijas pulks, 1938. 53.—168. lpp.
  • Nocietinājumu sistēmas pie seniem kuršiem, zemgaļiem un sēļiem. Aizsargs. 1927. Nr. 7, 8/9.
  • Vikingu laikmets Baltijas jūrā. "Latvijas Kareivis" 1926. Nr. 282, 286.
  • Kuldīgas vēstures hronika. Aizsargs Nr.5/6, 1933. 246. lpp.
  • Zobens pār Rīgu. Vēsturisks romāns. Rīga: Zemnieka Domas, 1936; Linkolna: Vaidava, 1966.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. vesture.eu[novecojusi saite]
  2. «LU Latvijas vēstures institūts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 19. jūnijā.
  3. worldcat.org