Kārlis Krēsliņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Krēsliņš
Kārlis Krēsliņš.jpg
Kārlis Krēsliņš 2011. gadā
Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 10. aprīlis

Dzimšanas dati 1945. gada 13. aprīlī (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Annas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LZS (?—2011)

Kārlis Krēsliņš (dzimis 1945. gada 13. aprīlī Annas pagastā) ir latviešu militārpersona un politiķis, bijušais Padomju armijas, Latvijas Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku virsnieks, militārais zinātnieks, rezerves brigādes ģenerālis. Militārās karjeras beigās pievērsies politiskai darbībai. 2011. gadā ievēlēts 11. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta, nebūdams tajā ietilpstošo partiju biedrs. 2014. gada aprīlī izstājās no Saeimas sastāva. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā.

K. Krēsliņš ir Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents, Latvijas Aizsardzības spēku apvienības goda prezidents, Latvijas Ģenerāļu kluba valdes loceklis, Latvijas rezerves virsnieku asociācijas loceklis. Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1945. gada 13. aprīlī Alūksnes rajona Annas pagasta „Trisenieku” mājās. Tēvs - Antons Krēsliņš , māte - Zelma (dzim. Stalaža). 1949. gadā 25. martā ģimeni deportēja uz Sibīriju, Amūras apgabala, Tigdas rajonu. 1956. gada februārī ģimene atgriezās no Sibīrijas atpakaļ uz Latviju, Gulbeni.

Izglītība un dienests Padomju armijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Krēsliņš sāka mācīties Annas pamatskolā. 1959. gadā iestājās Alūksnes 1. vidusskolā un dzīvoja internātā, sāka trenēties vieglatlētikā Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājās mācīties Rīgā Aviācijas tehniskajā karaskolā, kuru absolvējot saņēma jaunākā leitnanta dienesta pakāpi un tika nosūtīts dienēt Padomju armijā, uz Vologdas apgabala garnizonu Fedotovo, stratēģiskās izlūkošanas pulku. 1968. gada janvārī K. Krēsliņš apprecējās (laulībā dzimuši 4 bērni). 1970. gadā iestājās Maskavas Gaisa spēku inženieru akadēmijā. Akadēmijas absolvēšana ar zelta medaļa deva iespēju palikt uzreiz pēc akadēmijas beigšanas aspirantūrā. Pēc zinātniskā grāda aizstāvēšanas saņēma piedāvājumu turpināt darbu akadēmijā pasniedzēja amatā. 1991. gadā K. Krēsliņš bija jau vecākais pasniedzējs, profesors, pulkvedis. Pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas demobilizējās no PSRS bruņotajiem spēkiem pulkveža pakāpē ar 29 gadu kalendāro izdienu, lai atgrieztos Latvijā.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1963. gadā absolvēja Alūksnes 1. vidusskolu. No 1963. gada līdz 1966. gadam mācījās Rīgas Aviācijas karaskola, kuru absolvēja ar sarkano diplomu[1]. No 1970. gada līdz 1974. gadam mācījās Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmija, kuru absolvēja ar zelta medaļu[2]. No 1974. gada līdz 1977. gadam mācījās Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas Radiotehniskās fakultātes aspirantā, kur aizstāvēta tehnisko zinātņu kandidāta disertācija. No 1977. gada līdz 1980. gadam studējaMaskavas Universitātes Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas vakara nodaļā. 1993. gadā aizstāvēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta habilitētā inženierzinātņu doktora disertāciju, kurā saņēmis habilitētā inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr.habil.sc.ing.).

1993. gadā pabeidza Starptautiskās sadarbības un drošības studiju kursus Džordža Maršala centra koledžā ASV. 2001. gadā pabeidza NATO Aizsardzības koledžas Ģenerāļu un admirāļu kursus.

Dienests Latvijas bruņotajos spēkos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gada februārī iestājās dienestā Latvijas Aizsardzības spēkos, uzsākot darbu pie Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (NAA) izveides. Ar NAA priekšnieka 1992. gada 1. jūlija pavēli Nr. 41 pieņemts darbā NAA par akadēmijas priekšnieka vietnieku zinātniskajā darbā — zinātņu centra (NAA ZC) vadītāju. 1992. gada augustā (21. augusta pavēle Nr. 156) iecelts par NAA priekšnieka vietnieku mācību un zinātnes darbā un vienlaikus arī par ZC vadītāju. 1992. gada decembrī ar LR MP lēmumu K. Krēsliņam atzīta dienesta pakāpe un viņš oficiāli ieskaitīts AS personālsastāvā.[3] Savā darbā izstrādāja Latvijas Militārās apmācības koncepciju u.c. NBS veidojošus dokumentus, daudz reglamentējošo dokumentu NAA, arī akadēmijas Satversmes projektu. Daudz publicējās žurnālos "Militārais Apskats" un "Kadets", kā arī avīzē "Tēvijas Sargs" u.c.

1997. gada 15. augustā pulkvedis K. Krēsliņš tika iecelts par NBS štāba priekšnieka vietnieku (aizsardzības ministra 11.06.1997. pavēle Nr. 72), paralēli pildot Aizsardzības zinātņu centra (AZC) vadītāja pienākumus. Kopš 1997. gada 1. augusta ieskaitīts NBS štāba personālsastāva sarakstos (NBS štāba pavēlē Nr. 208-k). 2000. gada rudenī pulkvedis K. Krēsliņš tika iecelts par Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku. 2003. gada 13. augustā K. Krēsliņam piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi.

2004. gada 22. janvārī K. Krēsliņu atbrīvoja no NBS štāba priekšnieka amata un iecēla NAA rektora amatā (kopš 14. maija). 2005. gada 12. aprīlī, saskaņā ar Militārā dienesta likuma 41. panta pirmās daļas 2. punktu par maksimālā vecuma aktīvajam dienestam sasniegšanu, Ministru kabinets pieņēma lēmumu atbrīvot brigādes ģenerāli K. Krēsliņu no NBS NAA rektora amata. No 2006. gada Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory Group - NAG) un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas (NATO CD&E WG) dalībnieks, kā arī darbojies Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā (CAPTECH) GEM4 (Guidance&Control) un ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis.

Militārā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1966. gada līdz 1970. gadam ir PSRS Ziemeļu kara flotes Aviācijas pulka radiotehnisko iekārtu ekspluatācijas virsnieks. No 1977. gada līdz 1992. gadam ir Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas pasniedzējs, docents un profesors.

No 1992. gada līdz 1997. gadam ir Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors mācību un zinātnes darba, Aizsardzības zinātņu centra vadītājs, Rīgas Tehniskās un Aviācijas universitātes (RTU un RAU) habilitēto un doktora grādu promociju padomes loceklis. No 1997. gada līdz 1999. gadam ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks un Aizsardzības zinātņu centra vadītājs. No 1999. gada līdz 2000. gadam ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas un politikas (J-5) departamenta vadītājs. No 2000. gada līdz 2004. gadam ir Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. No 2004. gada līdz 2005. gadam ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors.

Kopš 2005. gada 20. jūlija ir atvaļināts no aktīvā dienesta Nacionālajos Bruņotajos spēkos un ir rezerves brigādes ģenerālis.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc militārās karjeras beigām K. Krēsliņš pievērsies politiskajai darbībai. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības. To pašu politisko spēku pārstāvot, 2010. gadā netika ievēlēts arī 10. Saeimā.

Kā biedrības "Demokrātiskie patrioti" pārstāvis kandidēja ārkārtas Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta un tika ievēlēts 11. Saeimā. 2012. gada maijā izslēgts no biedrības "Demokrātiskie patrioti".[4]

Pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka K. Krēsliņa dēls ir aizturēts ar lielu daudzumu tā dēvētajām "legālajām narkotikām" jeb "spaisu" automašīnā, deputāts 2014. gada 27. martā paziņoja par mandāta nolikšanu[5] un aprīlī izstājās no Saeimas sastāva.

2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar NBS štāba priekšnieka Goda rakstu, NBS komandiera Goda rakstu, Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu, Aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīmi, Starptautiskās militārās padomes Atšķirības zīmi, Rezerves virsnieku asociācijas 3. pakāpes Atzinības krustu, NAA Goda zīmi "Atzinības zīme", Gaisa spēku komandiera 2. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", Jūras spēku komandiera 1. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", NBS komandiera Goda zīmi "Par centību militārajā dienestā", NBS komandiera 1. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", aizsardzības ministra apbalvojums Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" un 2. šķiras Viestura ordeni.

Publikācijas un grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krēsliņš K. Latvijas Republikas militārā stratēģija. // Militārais Apskats. — Nr.1 (2006), 7.-16. lpp. ISSN 1407-1746
  • Krēsliņš K. Nacionālo bruņoto spēku vieta Latvijas drošības sistēmā. // Tēvijas Sargs. — Nr.8 (2006, augusts). ISSN 1407 - 5040
  • Krēsliņš K. Kolektīvā drošība un aizsardzība NATO. // Militārais Apskats” — Nr.1 (2004), 3.-14. lpp.; Nr.2 (2004), 3.-12. lpp.
  • Krēsliņš K. Militārā izglītība un zinātne. // Tēvijas Sargs”. — Nr.9 (2005, sept.), 8.-9. lpp.
  • Krēsliņš K. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un personāla komplektēšanas stratēģijas izstrāde. // Militārais Apskats”. — Nr.1 (2007), 42.-47. lpp.
  • Krēsliņš K. Personālsastāva komplektējuma uzlabošana Nacionālajos bruņotajos spēkos. // Militārais Apskats”. — Nr.3 (2007), 51.-59. lpp.
  • Krēsliņš K. Kompleksā nākotne. // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 2.-10. lpp.
  • Krēsliņš K. Konflikts Gruzijā: kas ir labi, un kas ir slikti? // Militārais Apskats”. — Nr.3/4 (2008), 11.-16. lpp.
  • Krēsliņš K. Kā plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību? // Militārais Apskats”. — Nr.3/4 (2008), 17.-20. lpp.
  • Krēsliņš K. Baltijas militārā alianse: par un pret. // Militārais Apskats”. — Nr.1 (1997), 19.-23. lpp.
  • Krēsliņš K., Skrastiņš I. Latvijas NBS apbruņojuma ilglaicīgās programmas izstrāde. // Militārais Apskats, 1996., Nr.2 (104)., 34.-45. lpp.
  • Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 1. daļa - NAA AZC: Rīga, 1996. 193 lpp.
  • Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 2. daļa - NAA AZC: Rīga, 1997. 161 lpp.
  • Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 3. daļa - NAA AZC: Rīga, 1998. 269 lpp.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Sarkanos diplomus" PSRS augstskolu sistēmā izsniedza, ja absolvents bija absolūts teicamnieks (pēc tā laika 5 ballu atzīmju sistēmas - visos priekšmetos zināšanu novērtējums uz 5.
  2. Zelta medaļu PSRS augstskolu sistēmā izsniedza, ja absolvents bija absolūts teicamnieks.
  3. Haoss dokumentācijā un lietvedībā šajos gados bija ļoti izplatīts, un daudzi, kas reāli dienēja jau ilgu laiku, oficiāli tika noformēti krietni vēlāk.
  4. Par interviju sniegšanu krievu valodā Demokrātiskie patrioti izslēdz no savām rindām Krēsliņu Diena.lv
  5. NA deputāts Krēsliņš pēc dēla pieķeršanas ar 'spaisu' noliek mandātu, Delfi.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]