Kārlis Krēsliņš (virsnieks)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krēsliņš)
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Krēsliņš
12.Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (15816923998).jpg
Kārlis Krēsliņš 2014. gadā
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1945. gada 13. aprīlī (75 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Annas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LZS (?—2011)
Tēvs Antons Krēsliņš
Māte Zelma Krēsliņa
Profesija kareivis, aviācijas inženieris, zinātnieks, politiķis

Pers. saite http://www.kreslins.lv |- |

Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis pulkvedis
Brigādes ģenerālis rezerves brigādes ģenerālis
Dienesta laiks Karogs: Padomju Savienība PSRS 1963-1991 (29.gadi) →
Flag of Latvia.svg 1991-2005 (15.gadi)
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRSKarogs: Latvija Latvija
Struktūra Red Army flag.svg Padomju Armija
Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg Latvijas Nacionālie bruņotie spēki
Vienība Flag of the Soviet Air Force.svg PSRS Gaisa spēki
Latvian Air Force emblem.svg Latvijas Gaisa spēki
Komandēja NBS štabs, NAA akadēmija.
Apbalvojumi Viestura ordenis (II šķira) u.c.
Izglītība * Annas pamatskola
* Rīgas Jēkaba Alkšņa vārdā nosauktā augstākā kara aviācijas inženieru skola
* Profesora Žukovska Maskavas gaisa spēku inženieru akadēmija
* Maskavas Valsts universitāte
Cits darbs Dr.habil.sc.ing., profesors

Kārlis Krēsliņš (dzimis 1945. gada 13. aprīlī Annas pagastā) ir latviešu militārpersona un politiķis, bijušais Padomju armijas, Latvijas Aizsardzības spēku un Nacionālo bruņoto spēku virsnieks, militārais zinātnieks, rezerves brigādes ģenerālis. Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks (2000—2004), Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors (2004—2005).

Vairāku Saeimas sasaukumu deputāts no Nacionālās apvienības saraksta.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1945. gada 13. aprīlī Annas pagasta „Trisenieku” mājās Antons Krēsliņa un viņa sievas Zelmas, dzimušas Stalažas, ģimenē. 1949. gadā 25. martā ģimeni deportēja uz Amūras apgabala Tigdas rajonu Sibīrijā. 1956. gada februārī ģimene atgriezās dzimtenē un apmetās uz dzīvi Gulbenē.

Mācījās Annas pamatskolā, tad Alūksnes 1. vidusskolā (1959—1963), līdztekus trenējās vieglatlētikā Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas turpināja mācības Rīgas augstākajā kara aviācijas inženieru skolā (1963—1966), ieguva jaunākā leitnanta dienesta pakāpi un tika nosūtīts dienēt uz Padomju armijas stratēģiskās izlūkošanas pulku Vologdas apgabala Fedotovo. No 1966. līdz 1970. gadam bija PSRS Ziemeļu kara flotes Aviācijas pulka radiotehnisko iekārtu ekspluatācijas virsnieks. 1968. gada janvārī K. Krēsliņš apprecējās (laulībā dzimuši 4 bērni). No 1970. gada studēja Profesora Žukovska Maskavas Gaisa spēku inženieru akadēmijā (1970—1974), kuru absolvēja ar zelta medaļu un turpināja studijas Radiotehniskās fakultātes aspirantūrā (1974—1977). Pēc tehnisko zinātņu kandidāta grāda aizstāvēšanas turpināja darbu akadēmijā pasniedzēja amatā, līdztekus studēja Maskavas Universitātes Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas vakara nodaļā (1977—1980).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā profesors K. Krēsliņš demobilizējās no PSRS bruņotajiem spēkiem pulkveža pakāpē un atgriezās Latvijā. 1992. gada februārī iestājās dienestā Latvijas Aizsardzības spēkos, uzsākot darbu pie Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (NAA) izveides. Ar NAA priekšnieka 1992. gada 1. jūlija pavēli Nr. 41 pieņemts darbā NAA par akadēmijas priekšnieka vietnieku zinātniskajā darbā — zinātņu centra (NAA ZC) vadītāju. 1992. gada augustā (21. augusta pavēle Nr. 156) iecelts par NAA priekšnieka vietnieku mācību un zinātnes darbā un vienlaikus arī par ZC vadītāju. Savā darbā izstrādāja Latvijas Militārās apmācības koncepciju u.c. NBS veidojošus dokumentus, daudz reglamentējošo dokumentu NAA, arī akadēmijas Satversmes projektu. Daudz publicējās žurnālos "Militārais Apskats" un "Kadets", kā arī avīzē "Tēvijas Sargs" u.c.

1993. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā viņš aizstāvēja habilitētā inženierzinātņu doktora disertāciju (Dr. habil. sc. ing.) un tajā pašā gadā ASV pabeidza Džordža Maršala centra koledžas Starptautiskās sadarbības un drošības studiju kursus. 1997. gada 15. augustā pulkvedis K. Krēsliņš tika iecelts par NBS štāba priekšnieka vietnieku, paralēli pildot Aizsardzības zinātņu centra vadītāja pienākumus, tad bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas un politikas (J-5) departamenta vadītājs (1999—2000). 2000. gada rudenī pulkvedi K. Krēsliņu iecēla par Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku. 2001. gadā viņš pabeidza NATO Aizsardzības koledžas Ģenerāļu un admirāļu kursus. 2003. gada 13. augustā K. Krēsliņam piešķīra brigādes ģenerāļa dienesta pakāpi.

2004. gada 22. janvārī K. Krēsliņu atbrīvoja no NBS štāba priekšnieka amata un iecēla NAA rektora amatā. 2005. gada 12. aprīlī sakarā maksimālā vecuma aktīvajam dienestam sasniegšanu K. Krēsliņu atbrīvoja no NBS NAA rektora amata. No 2006. gada viņš bija Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory Group - NAG) un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas (NATO CD&E WG) dalībnieks, kā arī darbojies Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā (CAPTECH) GEM4 (Guidance&Control) un ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc militārās karjeras beigām K. Krēsliņš pievērsies politiskajai darbībai. 2006. gadā viņš nesekmīgi kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības. To pašu politisko spēku pārstāvot, 2010. gadā netika ievēlēts arī 10. Saeimā.

Kā biedrības "Demokrātiskie patrioti" pārstāvis kandidēja ārkārtas Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta un tika ievēlēts 11. Saeimā. 2012. gada maijā izslēgts no biedrības "Demokrātiskie patrioti".[1]

Pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka K. Krēsliņa dēls ir aizturēts ar lielu daudzumu tā dēvētajām "legālajām narkotikām" jeb "spaisu" automašīnā, deputāts 2014. gada 27. martā paziņoja par mandāta nolikšanu[2] un aprīlī izstājās no Saeimas sastāva.

2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā. No Nacionālās apvienības saraksta K. Krēsliņš kandidēja arī 13. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Krēsliņš ir Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents, Latvijas Aizsardzības spēku apvienības goda prezidents, Latvijas Ģenerāļu kluba valdes loceklis, Latvijas rezerves virsnieku asociācijas loceklis.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar NBS štāba priekšnieka Goda rakstu, NBS komandiera Goda rakstu, Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu, Aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīmi, Starptautiskās militārās padomes Atšķirības zīmi, Rezerves virsnieku asociācijas 3. pakāpes Atzinības krustu, NAA Goda zīmi "Atzinības zīme", Gaisa spēku komandiera 2. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", Jūras spēku komandiera 1. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", NBS komandiera Goda zīmi "Par centību militārajā dienestā", NBS komandiera 1. pakāpes Goda zīmi "Par nopelniem", aizsardzības ministra apbalvojums Goda zīme "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā" un 2. šķiras Viestura ordeni.

Publikācijas un grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs.

  • Krēsliņš K. Latvijas Republikas militārā stratēģija. // Militārais Apskats. — Nr.1 (2006), 7.-16. lpp. ISSN 1407-1746
  • Krēsliņš K. Nacionālo bruņoto spēku vieta Latvijas drošības sistēmā. // Tēvijas Sargs. — Nr.8 (2006, augusts). ISSN 1407 - 5040
  • Krēsliņš K. Kolektīvā drošība un aizsardzība NATO. // Militārais Apskats” — Nr.1 (2004), 3.-14. lpp.; Nr.2 (2004), 3.-12. lpp.
  • Krēsliņš K. Militārā izglītība un zinātne. // Tēvijas Sargs”. — Nr.9 (2005, sept.), 8.-9. lpp.
  • Krēsliņš K. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un personāla komplektēšanas stratēģijas izstrāde. // Militārais Apskats”. — Nr.1 (2007), 42.-47. lpp.
  • Krēsliņš K. Personālsastāva komplektējuma uzlabošana Nacionālajos bruņotajos spēkos. // Militārais Apskats”. — Nr.3 (2007), 51.-59. lpp.
  • Krēsliņš K. Kompleksā nākotne. // Militārais Apskats. — Nr.3/4 (2008), 2.-10. lpp.
  • Krēsliņš K. Konflikts Gruzijā: kas ir labi, un kas ir slikti? // Militārais Apskats”. — Nr.3/4 (2008), 11.-16. lpp.
  • Krēsliņš K. Kā plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību? // Militārais Apskats”. — Nr.3/4 (2008), 17.-20. lpp.
  • Krēsliņš K. Baltijas militārā alianse: par un pret. // Militārais Apskats”. — Nr.1 (1997), 19.-23. lpp.
  • Krēsliņš K., Skrastiņš I. Latvijas NBS apbruņojuma ilglaicīgās programmas izstrāde. // Militārais Apskats, 1996., Nr.2 (104)., 34.-45. lpp.
  • Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 1. daļa - NAA AZC: Rīga, 1996. 193 lpp.
  • Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 2. daļa - NAA AZC: Rīga, 1997. 161 lpp.
  • Krēsliņš K. Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi. 3. daļa - NAA AZC: Rīga, 1998. 269 lpp.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]