Kad tu precēsies?
| Kad tu precēsies? | |
|---|---|
| Quand te maries-tu ? | |
 | |
| Mākslinieks |
Pols Gogēns  |
| Gads | 1892 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls |
| Izmēri | 101 cm (40 in) × 77 cm (30 in) |
| Atrašanās vieta | Bāzeles mākslas muzejs |
| Īpašnieks |
Al-Mayassa bint Hamad Al-Thani, Rūdolfs Štehlins, Pols Gogēns |
| Kolekcija |
Unknown, Staechelin collection |
Kad tu precēsies? (franču: Quand te maries-tu ?, taitiešu: Nafea faa ipoipo) ir franču postimpresionisma gleznotāja Pola Gogēna 1892. gadā tapusi eļļas krāsas glezna. Glezna vairāk kā pusgadsimtu bija aizdota Bāzeles mākslas muzejam Šveicē, līdz tās īpašnieki, Rūdolfa Štehlina ģimene to privātā kārtā 2015. gada februārī pārdeva Kataras emīra māsai par gandrīz 210 miljoniem ASV dolāru, vienu no lielākajām jebkad maksātajām summām par mākslas darbu.[1][2][3] Glezna līdz 2015. gada 28. jūnijam atradās izstādē Fondation Beyeler telpās Rīhenē, Šveicē.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gogēns pirmoreiz uz Taiti devās 1891. gadā. Viņš cerēja atrast "ēdenisku paradīzi, kur radīt tīru primitīvo mākslu",[5] kas atšķirtos no mākslīgajiem primitīvistu darbiem, ko radīja mākslinieki Francijā. Ieradies Taiti, viņš atklāja, ka tā nav tāda, kādu viņš bija iedomājies: 18. gadsimtā Taiti tika kolonizēta un vismaz divas trešdaļas salas iezemiešu bija miruši no eiropiešu ievestajām slimībām.[6] "Primitīvā" kultūra bija izzudusi. Tomēr šeit viņš uzgleznoja daudzus vietējo sieviešu attēlus: aktus, tradicionālās taitiešu drēbēs un rietumnieku drānās tērpušās sievietes kā aizmugurējais tēls gleznā "Kad tu precēsies?".
Priekšplāns un vidusplāns veidots ar zaļā, dzeltenā un zilā laukumiem. Tradicionāli ģērbta jauna sieviete atrodas uz robežas starp priekšplānu un vidusplānu. Ričards Fīlds norāda, ka baltais zieds aiz kreisās auss norāda, ka viņa meklē vīru.[7][8][9][a] Aiz viņas atrodas otra sieviete rietumu stila drēbēs ar augstu apkakli; viņa sēž ar taisnu muguru. Fīlds uzskata, ka viņas žesti atvasināti no budistu mākslas.[7] Naomi Maurere identificējusi pozu kā mudra, kas apzīmē draudus vai brīdinājumu.[9] Priekšējā sieviete veic staipīšanos, viņas sejas vaibsti ir stilizēti un vienkāršoti. Fīlds uzskata, ka viņas pozai ir saistība ar japāņu kultūru, Čārlzs Stukijs norādījis uz līdzību ar Delakruā gleznu "Alžīrijas sievietes".[8][b] Aizmugurējās sievietes tēls saplūst ar dzeltenzilo laukumu. Viņas seja gleznota detalizēti un veido attēla centru. Viņas kleitas rozā krāsa skaidri atšķiras no citām krāsām. Labajā apakšējā stūrī ir uzraksts "NAFEA Faa ipoipo" (Kad tu precēsies). Gogēns tolaik bieži parakstīja savas gleznas taitiešu valodā: viņu šī valoda fascinēja, tomēr viņš apguva tikai tās pamatus.[9]
Mākslas vēsturniece Nesija Moula Metjūsa rakstījusi, ka Gogēns "attēloja [taitiešu] iedzimtos kā dzīvojošus tikai lai dziedātu un mīlētos. Tā viņš ieguva naudu no draugiem un radīja sabiedrības interesi par savu piedzīvojumu. Bet, protams, viņš zināja patiesību, kas bija tāda, ka Taiti bija neievērojama sala ar starptautisku, rietumniecisku kopienu".[11] Gogēnam atgriežoties Francijā, šīs taitiešu gleznas, ieskaitot "Kad tu precēsies?", tika uztvertas ar relatīvu vienaldzību; viņa 1893. gada izstāde pie mākslas tirgoņa Pola Dirāna-Rjela neguva ievērojamus panākumus, saņemot dažas labvēlīgas kritiķu atsauksmes, bet piesaistot ļoti maz pircēju. Gogēns šo gleznu vēlējās pārdot par 1500 franku — kopā ar vēl vienu gleznu kā visaugstāko cenu no izstādes gleznām, bet pircēji neatradās.[8] Galu galā 1917. gadā, jau pēc Gogēna nāves, to iegādājās Štehlins Maison Moos galerijā Ženēvā.
2017. gadā raidījumā Fake or Fortune? tika publiskota un atzīta par autentisku ar zīmuli radīta centrālā tēla skice.[12]
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Pilna izmēra studija, ogle un pasteļi, Čikāgas mākslas institūts -
Skice ar zīmuli, 1892, Čikāgas mākslas institūts -
Divas taitiešu sievietes ainavā, ap 1892. gadu, Čikāgas mākslas institūts -
Taiti ainava, ap 1892. gadu, Thielska Galleriet -
Melnas cūkas ar saliekušos taitieti (W 445), 1891, privātkolkcija -
Kurp tu dodies?, 1893, Ermitāža
_-_NGA_2002.233V.jpg)
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Šī tradīcija minēta 1914. gada Rūperta Bruka vēstulē Ketlīnai Nesbitai. Pēc Bruka domām, puķe, kas nēsāta aiz kreisās auss, nozīmēja, ka valkātājs bija atradis mīļoto. Bruks 1913.-1914. gadā vairākus mēnešus pavadīja dienvidu jūrās un viņam bija vietējā mīļākā Taiti.[10]
- ↑ Stakijs apgalvo, ka Gogēns acīmredzami bija apburts ar pozu un bez pilna izmēra darba skices iekļāva to arī gleznā Kurp tu dodies? (W 478 and W 501), divos akvareļos, eļļas krāsas skicē (W 445), kā arī skices studijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Scott Reyburn, Doreen Carvajal. «Gauguin Painting Is Said to Fetch Nearly $300 Million». The New York Times, 2015. gada 5. februāris. Skatīts: 2015. gada 5. februāris.
- ↑ «Gauguin painting breaks sale record at nearly $300m». BBC News. 2015. gada 7. februāris. Skatīts: 2015. gada 7. februāris.
- ↑ Sarah Cascone. «Does Qatar's $300 Million Paul Gauguin Acquisition Hide A Dark Secret?». news.artnet.com. artnet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. februārī. Skatīts: 2015. gada 12. februārī.
- ↑ «Paul Gauguin at Fondation Beyeler». huffingtonpost.com (Huffington Post). 2015. gada 8. februāris.
- ↑ «Nafea fas ipoipo (When will you marry) by Paul Gauguin». galleryIntell. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. novembrī. Skatīts: 2015. gada 7. februāris.
- ↑ Jen Graves. «You May Be Infected Already». thestranger.com. The Stranger. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. februārī. Skatīts: 2015. gada 13. februārī.
- ↑ 7,0 7,1 Field 132.-141. lpp.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Stuckey 263.-264. lpp.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 Maurer, 147. lpp.
- ↑ Caroline Potter. «This Side of Paradise: Rupert Brooke and the South Seas». asketchofthepast.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. februārī. Skatīts: 2011. gada 6. decembrī.
- ↑ «Paul Gauguin's When Will You Marry? becomes most expensive artwork ever». The Guardian. 2015. gada 7. februāris. Skatīts: 2015. gada 7. februāris.
- ↑ Gauguin sketch dismissed as a fake is valued at £200,000 after 'Fake or Fortune?' investigation, Antiques Trade Gazette
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Richard S. Field. Paul Gauguin:The Paintings of the First Trip to Tahiti. Garland, 1977. ASIN B007EU412C.
- Naomi E. Maurer. The Pursuit of Spiritual Wisdom: The Thought and Art of Vincent van Gogh and Paul Gauguin. Fairleigh Dickinson, 1998. ISBN 9780838637494.
- Charles F. Stuckey. «The First Tahitian Years». The Art of Paul Gauguin. with Peter Zegers. National Gallery of Art, 1988. 263–4. lpp. ISBN 0-8212-1723-2. LCCN 88-81005.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kad tu precēsies?.
