Katara

Vikipēdijas lapa
Kataras Valsts
دولة قطر, Dawlat Qaṭar
Kataras karogs Kataras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAs Salam al Amiri
Location of Qatar
Kataras atrašanās vieta Persijas līča apkārtnē
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Doha
25°18′N 51°31′E / 25.300°N 51.517°E / 25.300; 51.517
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Emirāts/Absolūta monarhija
 -  Emīrs Tamīms bin Hameds al Tānī
 -  Premjerministrs Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani
Neatkarība
 -  pašreizējā valdošā dzimta pie varas ir kopš 1878. gada 18. decembra 
 -  noslēgts līgums ar Apvienoto Karalisti 1971. gada 3. septembrī 
Platība
 -  Kopā 11 586 km² (158.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 2 155 446 (142.)
 -  Blīvums 176/km² (76.)
IKP (PPP) 2018. gada aprēķins
 -  Kopā $357,338 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $128 702 
TAI (2021[1]) 0.855 (ļoti augsts) (42.)
Valūta Kataras riāls (QAR)
Laika josla AST (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+3)
Interneta domēns .qa
ISO 3166-1 kods 634 / QAT / QA
Tālsarunu kods +974

Katara (arābu: قطر, Qaṭar, izrunā: [ˈqɑtˁɑr]), oficiāli Kataras Valsts (دولة قطر, Dawlat Qaṭar) ir valsts Tuvajos Austrumos, Arābijas pussalas austrumos. Vienīgā valsts, ar ko tā robežojas, ir Saūda Arābija dienvidos. No pārējām debespusēm Kataru apskalo Persijas līcis.

Katara ir bagātākā valsts pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Valsts teritorijā atrodas pasaulē trešie lielākie dabasgāzes krājumi, kā arī ievērojami naftas krājumi.

Katara ir Arābu līgas, Līča arābu valstu sadarbības padomes, Islāma sadarbības organizācijas un Nepievienošanās kustības dalībvalsts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saūda Arābija, Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte un citas Persijas līča valstis 2017. gada jūnijā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kataru, apsūdzot to par terorisma atbalstīšanu un finansēšanu, iejaukšanos kaimiņvalstu iekšējās lietās un ilgstošās spriedzes pastiprināšanu ar Saūda Arābiju. Diplomātisko attiecību pārtraukšana ietvēra diplomātu aiziešanu no valsts un tirdzniecības un ceļošanas aizliegumus.[2]

2018. gadā Katara vienojās par izstāšanos no naftas tirgotāju valstu apvienības OPEC kā atbildes reakciju Saūda Arābijas, Ēģiptes, Bahreinas un Apvienoto Arābu Emirātu uzliktām sankcijām un politiskām nesaskaņām. Izstāšanās stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī[3]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2013. gada datiem Katarā dzīvoja 1 903 447 iedzīvotāji, nepilsoņu skaits pārsniedza 85% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Lielākā daļa imigrantu bija no Indijas (24%), Nepālas (16%), Filipīnām (11%), Bangladešas (5%), Šrilankas (5%), Pakistānas (4%). Katarā dzīvoja arī 13% imigrantu no citām arābu valstīm.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats Katārā[4]
Mēnesis Jan Feb Marts Apr Maijs Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Vidējā augstākā temperatūra, °C (°F) 22

(72)

23

(73)

27

(81)

33

(91)

39

(102)

42

(108)

42

(108)

42

(108)

39

(102)

35

(95)

30

(86)

25

(77)

33

(92)

Vidējā zemākā temperatūra, °C (°F) 14

(57)

15

(59)

17

(63)

21

(70)

27

(81)

29

(84)

31

(88)

31

(88)

29

(84)

25

(77)

21

(70)

16

(61)

23

(74)

Vidējie nokrišņi, mm (collas) 12.7

(0.50)

17.8

(0.70)

15.2

(0.60)

7.6

(0.30)

2.5

(0.10)

0

(0)

0

(0)

0

(0)

0

(0)

0

(0)

2.5

(0.10)

12.7

(0.50)

71

(2.8)

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākais sporta veids gan spēlētāju, gan skatītāju ziņā ir futbols.[5] Kataras vīriešu futbola izlase uzvarējusi 2019. gada Āzijas kausā un 2022. gadā pirmoreiz piedalījās FIFA Pasaules kausā kā rīkotājvalsts. Tiesības rīkot turnīru Katara ieguva 2010. gadā,[6] taču par šo lēmumu tika izvirzītas apsūdzības korupcijā[7] un Kataru kritizēja par stadionu būvniecībā iesaistīto viesstrādnieku sadzīves un darba apstākļiem.[8][9] Saskaņā ar 2021. gada februāra rakstu laikrakstā The Guardian, būvdarbu laikā miruši ap 6500 strādnieku.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Human Development Report 2021/2022» (angļu). United Nations Development Programme. 2022. gada 8. septembris. Skatīts: 2022. gada 8. septembris.
  2. «Četras valstis pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Kataru, kritizējot terorisma atbalstīšanu». Skatīts: 2017. gada 30. septembris.
  3. «Qatar to withdraw from OPEC in January 2019». Skatīts: 2019. gada 19. februārī.
  4. «Doha Monthly Climate Averages». WorldWeatherOnline.com. Skatīts: 2019-02-19.
  5. «Qatar – a Sporting Nation». Qatar e-Government. Skatīts: 2015. gada 12. marts.
  6. Paul Radford. «Russia, Qatar win 2018 and 2022 World Cups». Reuters, 2010. gada 2. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. decembris. Skatīts: 2010. gada 2. decembris.
  7. «BBC Sport – Qatar World Cup: '£3m payments to officials' corruption claim». Bbc.co.uk. Skatīts: 2014. gada 1. jūnijs.
  8. Robert Booth, Pete Pattisson. «Qatar World Cup: migrants wait a year to be paid for building offices». The Guardian, 2014. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 12. marts.
  9. Owen Gibson and Pete Pattisson (23 December 2014). Death toll among Qatar's 2022 World Cup workers revealed. The Guardian. Retrieved 29 May 2015.
  10. Pete Pattisson. «Revealed: 6,500 migrant workers have died in Qatar since World Cup awarded». The Guardian, 2021. gada 23. februāris. Skatīts: 2022. gada 18. maijs.